Atšķirības starp "Šļahta" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Šļahta''' (pol. ''szlachta'', no vāc. ''Geschlecht'', "dzimta", kas nāk no senaugšvācu ''slëht'' - "tiešs, taisns") - [[ | + | '''Šļahta''' (pol. ''szlachta'', no vāc. ''Geschlecht'', "dzimta", kas nāk no senaugšvācu ''slëht'' - "tiešs, taisns") - [[bruņniecība]]s apzīmējums Polijā, Lietuvā un Čehijā. Kā [[kārta]] izveidojās XIV-XVI gs. Tā kā īpašuma apjoma ziņā šļahtiču starpā bija ievērojamas atšķirības - sākot no plikadīdām bez mantas (''gołota''), lauku sīkšļahtu (''Skzlachta Zagrodowa''), vidusslāni (''szlachta średnia''), kam piederēja viens vai vairāki ciemi un zeme, un beidzot ar titulēto šļahtu, [[Magnāts|magnātiem]] (''magnateria''), kas valdīja pār plašiem novadiem. Tiesiski tika atzīta šļahtiču vienlīdzība bez mantas cenza t.s. ''šļahtas demokrātija''. Šļahtas privilēģijas attiecās uz tiesībām valdīt pār zemi, nodokļu brīvību, priviliģētu jurisdikcijas kārtību, personas neaizskaramību, tiesībām piedalīties politikā, ieņemt amatus valsts dienestā u.c. Čehijā šļahta pastāvēja līdz 1918. gadam. Polijā šļahta kā kārta tika likvidēta 1921. gadā. |
== Literatūra == | == Literatūra == |
Versija, kas saglabāta 2022. gada 12. februāris, plkst. 16.55
Šļahta (pol. szlachta, no vāc. Geschlecht, "dzimta", kas nāk no senaugšvācu slëht - "tiešs, taisns") - bruņniecības apzīmējums Polijā, Lietuvā un Čehijā. Kā kārta izveidojās XIV-XVI gs. Tā kā īpašuma apjoma ziņā šļahtiču starpā bija ievērojamas atšķirības - sākot no plikadīdām bez mantas (gołota), lauku sīkšļahtu (Skzlachta Zagrodowa), vidusslāni (szlachta średnia), kam piederēja viens vai vairāki ciemi un zeme, un beidzot ar titulēto šļahtu, magnātiem (magnateria), kas valdīja pār plašiem novadiem. Tiesiski tika atzīta šļahtiču vienlīdzība bez mantas cenza t.s. šļahtas demokrātija. Šļahtas privilēģijas attiecās uz tiesībām valdīt pār zemi, nodokļu brīvību, priviliģētu jurisdikcijas kārtību, personas neaizskaramību, tiesībām piedalīties politikā, ieņemt amatus valsts dienestā u.c. Čehijā šļahta pastāvēja līdz 1918. gadam. Polijā šļahta kā kārta tika likvidēta 1921. gadā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 16.-17. lpp.
- Karol Maleczyński. Urzędnicy grodzcy i ziemscy lwowscy w latach 1352 - 1783. - Lwów 1938
- Wł. Smoleński. "Szlachta w świetle w łasnych opinji" / "Pisma historyczne" - Кrakow, 1901
- Theodore Topór-Jakubowski. "15th-century Polish Nobility in the 21st century" // WHITE EAGLE: Journal of the Polish Nobility Association Foundation: Villa Anneslie, 529 Dunkirk Road, Anneslie, MARYLAND, The United States of America: The Polish Nobility Association Foundation, 1998), Spring/Summer 1998, page 9.
- Ochmański Jerzy. The National Idea in Lithuania from the 16th to the First Half of the 19th Century. // The Problem of Cultural-Linguistic Differentiation. - Poznań: Mickiewicz University, 1986
- Tadeusz Manteuffel. "The Formation of the Polish State: The Period of Ducal Rule, 963-1194" - Detroit, Michigan, Wayne State University Press, 1982, page 149.
Resursi internetā par šo tēmu
- Poļu Muižniecības savienība (Zwiazek Szlachty Polskiej)
- Znana Szlachta Polska
- Związek Szlachty Polskiej
- Związek Szlachty Litewskiej
- Związek Szlachty Białoruskiej
- Marius Zmuda. Identität und Abgrenzung. Die polnische „szlachta“ auf der Suche nach ihrem Platz in Europa. 1648–1668. / Digitale Osteuropa-Bibliothek: Reihe Geschichte; Band 10. / Magisterarbeit, Universität Münster, 2003