Atšķirības starp "Garīgais seminārs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Garīgais seminārs''' - Baznīcas skola, kurā sagatavo ticības mācības skolotājus, kā arī dod teoloģiskās izglītības pamatus tālākām studijām. | '''Garīgais seminārs''' - Baznīcas skola, kurā sagatavo ticības mācības skolotājus, kā arī dod teoloģiskās izglītības pamatus tālākām studijām. | ||
| − | * Krievijas impērijā pareizticīgo garīgie semināri bija vidējās izglītības mācību iestādes ar 2 gadu apmācību, kuru uzdevums bija "sagatavot jauniešus kalpošanai pareizticīgajā baznīcā" (kr. "приготовление юношества к служению православной Церкви"). Atradās Svētās Sinodes pārraudzībā, bet to absolventi ieguva tiesības strādāt pamatskolās par ticības mācības skolotājiem. 120. gs. sākumā bija jau 57 semināri, kur audzēkņi apguva: Pareizticīgās Baznīcas vēsturi, Krievijas impērijas vēsturi, krievu un baznīcslāvu valodas, sengrieķu un latīņu valodas, aritmētiku, ģeogrāfiju, dabaszinātni (bioloģijas pamati), dziedāšanu, glītrakstīšanu un rasēšanu. Zināšanas vērtēja ballēs: 5 = lieliski, 4 = ļoti labi, 3 = labi, 2 = viduvēji, 1 = vāji. | + | * Krievijas impērijā pareizticīgo garīgie semināri bija vidējās izglītības mācību iestādes ar 2 gadu apmācību, kuru uzdevums bija "sagatavot jauniešus kalpošanai pareizticīgajā baznīcā" (kr. "приготовление юношества к служению православной Церкви"). Atradās Svētās Sinodes pārraudzībā, bet to absolventi ieguva tiesības strādāt pamatskolās par ticības mācības skolotājiem. 120. gs. sākumā bija jau 57 semināri, kur audzēkņi apguva: Pareizticīgās Baznīcas vēsturi, Krievijas impērijas vēsturi, krievu un baznīcslāvu valodas, sengrieķu un latīņu valodas, aritmētiku, ģeogrāfiju, dabaszinātni (bioloģijas pamati), dziedāšanu, glītrakstīšanu un rasēšanu. Zināšanas vērtēja ballēs: 5 = lieliski, 4 = ļoti labi, 3 = labi, 2 = viduvēji, 1 = vāji. <br> Semināristu izglītotības līmenis bija visai zems. Tā, piemēram, 1902/03. mācību gadā Tveras garīgajā seminārā uz otru gadu palika 1/3 daļa audzēkņu (104 semināristi), bet arī pēc atkārtota gada 19 tā arī nespēja nokārtot gala eksāmenus. Taču, tā kā semināra diploms deva iespēju sākt stabilu karjeru valsts dienestā, un tiesības iestāties augstkolu zemākā līmeņa apmācības kursā, semināru izglītība bija populāra zemneiku un strādneiku jauniešu vidū kā iespēja dzīvē tikt "augstāk". |
| − | <br> | ||
| − | Semināristu izglītotības līmenis bija visai zems. Tā, piemēram, 1902/03. mācību gadā Tveras garīgajā seminārā uz otru gadu palika 1/3 daļa audzēkņu (104 semināristi), bet arī pēc atkārtota gada 19 tā arī nespēja nokārtot gala eksāmenus. Taču, tā kā semināra diploms deva iespēju sākt stabilu karjeru valsts dienestā, un tiesības iestāties augstkolu zemākā līmeņa apmācības kursā, semināru izglītība bija populāra zemneiku un strādneiku jauniešu vidū kā iespēja dzīvē tikt "augstāk". | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 28. jūnijs, plkst. 14.07
Garīgais seminārs - Baznīcas skola, kurā sagatavo ticības mācības skolotājus, kā arī dod teoloģiskās izglītības pamatus tālākām studijām.
- Krievijas impērijā pareizticīgo garīgie semināri bija vidējās izglītības mācību iestādes ar 2 gadu apmācību, kuru uzdevums bija "sagatavot jauniešus kalpošanai pareizticīgajā baznīcā" (kr. "приготовление юношества к служению православной Церкви"). Atradās Svētās Sinodes pārraudzībā, bet to absolventi ieguva tiesības strādāt pamatskolās par ticības mācības skolotājiem. 120. gs. sākumā bija jau 57 semināri, kur audzēkņi apguva: Pareizticīgās Baznīcas vēsturi, Krievijas impērijas vēsturi, krievu un baznīcslāvu valodas, sengrieķu un latīņu valodas, aritmētiku, ģeogrāfiju, dabaszinātni (bioloģijas pamati), dziedāšanu, glītrakstīšanu un rasēšanu. Zināšanas vērtēja ballēs: 5 = lieliski, 4 = ļoti labi, 3 = labi, 2 = viduvēji, 1 = vāji.
Semināristu izglītotības līmenis bija visai zems. Tā, piemēram, 1902/03. mācību gadā Tveras garīgajā seminārā uz otru gadu palika 1/3 daļa audzēkņu (104 semināristi), bet arī pēc atkārtota gada 19 tā arī nespēja nokārtot gala eksāmenus. Taču, tā kā semināra diploms deva iespēju sākt stabilu karjeru valsts dienestā, un tiesības iestāties augstkolu zemākā līmeņa apmācības kursā, semināru izglītība bija populāra zemneiku un strādneiku jauniešu vidū kā iespēja dzīvē tikt "augstāk".
