Atšķirības starp "Stroncija datēšana" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Stroncija izotopu metode''' – viena no (tiek izmantotas ~20 dažādas radiometrijas metodes) radiometrijas metodēm, ar kuras palīdzību var noteikt artefakta senumu un to periodizēt. | '''Stroncija izotopu metode''' – viena no (tiek izmantotas ~20 dažādas radiometrijas metodes) radiometrijas metodēm, ar kuras palīdzību var noteikt artefakta senumu un to periodizēt. | ||
| − | Stroncija (Sr) izotopu sabrukšanas rezultātā organiskas un neorganiskas izcelsmes artefaktos mainās tā īpatsvars. Stroncijs apkārtējā vidē - ūdenī un augos, - nonāk no iežiem, bet dzīvnieku un cilvēka organismā tas akumulējas kaulos un zobu emaljā (līmenis noteiktā vecumā nofiksējas un vairs nemainās). Zinot izotopu pussabrukšanas periodu, to sākotnējo koncentrāciju artefaktā, un izmērot sabrukšanas rezultātā radušos stabilo izotopu koncentrāciju dažādās zoba emaljas kārtās vai kaulaudos, un salīdzinot ar apkopotiem datiem, kas pārklāj plašākas teritorijas (katrai vietai ir raksturīgs augsnē esošā stroncija fons), ir iespējams noteikt, kur cilvēks dzimis un audzis, kur dzīvojis un/vai migrējis. | + | Stroncija (Sr) izotopu sabrukšanas rezultātā organiskas un neorganiskas izcelsmes artefaktos mainās tā īpatsvars. Stroncijs apkārtējā vidē - ūdenī un augos, - nonāk no iežiem, bet dzīvnieku un cilvēka organismā tas akumulējas kaulos un zobu emaljā (līmenis noteiktā vecumā nofiksējas un vairs nemainās). Zinot izotopu pussabrukšanas periodu, to sākotnējo koncentrāciju artefaktā, un izmērot sabrukšanas rezultātā radušos stabilo izotopu koncentrāciju dažādās zoba emaljas kārtās vai kaulaudos, un salīdzinot ar apkopotiem datiem, kas pārklāj plašākas teritorijas (katrai vietai ir raksturīgs augsnē esošā stroncija fons), ir iespējams noteikt, kur cilvēks dzimis un audzis, kur dzīvojis un/vai migrējis. |
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šō tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [https://www.researchgate.net/publication/333653520_Arheologisko_artefaktu_datesana Aigars Kokins. Arheoloģisko artefaktu datēšana. // University of Latvia. June 2019] | ||
[[Kategorija:Arheoloģija]] | [[Kategorija:Arheoloģija]] | ||
[[Kategorija:Metodes]] | [[Kategorija:Metodes]] | ||
Versija, kas saglabāta 2021. gada 25. oktobris, plkst. 13.39
Stroncija izotopu metode – viena no (tiek izmantotas ~20 dažādas radiometrijas metodes) radiometrijas metodēm, ar kuras palīdzību var noteikt artefakta senumu un to periodizēt.
Stroncija (Sr) izotopu sabrukšanas rezultātā organiskas un neorganiskas izcelsmes artefaktos mainās tā īpatsvars. Stroncijs apkārtējā vidē - ūdenī un augos, - nonāk no iežiem, bet dzīvnieku un cilvēka organismā tas akumulējas kaulos un zobu emaljā (līmenis noteiktā vecumā nofiksējas un vairs nemainās). Zinot izotopu pussabrukšanas periodu, to sākotnējo koncentrāciju artefaktā, un izmērot sabrukšanas rezultātā radušos stabilo izotopu koncentrāciju dažādās zoba emaljas kārtās vai kaulaudos, un salīdzinot ar apkopotiem datiem, kas pārklāj plašākas teritorijas (katrai vietai ir raksturīgs augsnē esošā stroncija fons), ir iespējams noteikt, kur cilvēks dzimis un audzis, kur dzīvojis un/vai migrējis.
