Stroncija datēšana
Stroncija izotopu datēšanas metode – viena no radiometrijas metodēm, ar kuras palīdzību var noteikt artefakta (cilvēka vai dzīvneika zobu, kaulu) senumu un to periodizēt.
Stroncija (Sr) izotopu sabrukšanas rezultātā organiskas un neorganiskas izcelsmes artefaktos mainās tā īpatsvars. Stroncijs apkārtējā vidē - ūdenī un augos, - nonāk no iežiem, bet dzīvnieku un cilvēka organismā tas akumulējas kaulos un zobu emaljā (līmenis noteiktā vecumā nofiksējas un vairs nemainās). Zinot izotopu pussabrukšanas periodu, to sākotnējo koncentrāciju artefaktā, un izmērot sabrukšanas rezultātā radušos stabilo izotopu koncentrāciju dažādās zoba emaljas kārtās vai kaulaudos, un salīdzinot ar apkopotiem datiem, kas pārklāj plašākas teritorijas (katrai vietai ir raksturīgs augsnē esošā stroncija fons), ir iespējams noteikt, kur cilvēks dzimis un audzis, kur dzīvojis un/vai migrējis.
