Ārtigs: Atšķirības starp versijām

No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
mNav labojuma kopsavilkuma
m jauns šķirklis
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Ārtigs''' – sudraba [[monēta]] [[Livonija|Livonijā]] 14.-15. gadsimtā: 1/24 [[mārka]]s vai 1/3 [[ēre]]s vai 3 Lībekas [[Feniņš|feniņi]] (pēc 1425. gada sāka saukt par [[Šiliņš|šiliņiem]].
'''Ārtigs''' – sudraba [[monēta]]. Agrajos viduslaikos Skandināvijā 1 ārtigs = 1/24 [[mārka]]s vai 1/3 [[ēre]]s. Izmantota un kalta arī [[Livonija|Livonijā]] (Tērbatas bīskapijā, Rīgas bīskapijā un Teitoņu ordenī) 14.-15. gadsimtā. Livonijas ārtiga svars bija 1-1,2g, diametrs 18-20 mm. Naudas maiņā pielīdzināts 3 Lībekas [[Feniņš|feniņiem]]. Pēc 1422-26. gadu naudas reformas ārtigus sāka dēvēt par [[Šiliņš|šiliņiem]].


[[Kategorija:Naudas vienības]]
[[Kategorija:Naudas vienības]]

Pašreizējā versija, 2021. gada 26. oktobris, plkst. 22.15

Ārtigs – sudraba monēta. Agrajos viduslaikos Skandināvijā 1 ārtigs = 1/24 mārkas vai 1/3 ēres. Izmantota un kalta arī Livonijā (Tērbatas bīskapijā, Rīgas bīskapijā un Teitoņu ordenī) 14.-15. gadsimtā. Livonijas ārtiga svars bija 1-1,2g, diametrs 18-20 mm. Naudas maiņā pielīdzināts 3 Lībekas feniņiem. Pēc 1422-26. gadu naudas reformas ārtigus sāka dēvēt par šiliņiem.