Atšķirības starp "Ass" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Ass''' (kr. ''сажень, сяжень, саженка, прямая сажень''; no ''сягать'' - "sasniegt") - garuma mērvienība. | '''Ass''' (kr. ''сажень, сяжень, саженка, прямая сажень''; no ''сягать'' - "sasniegt") - garuma mērvienība. | ||
| − | [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] (avotos pieminēta jau 11. gs.). 1704. gada Donas, Azovas un Melnās jūras atlasā | + | [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] (avotos pieminēta jau 11. gs.). 1704. gada ''Donas, Azovas un Melnās jūras atlasā'' (''Aтлас реки Дона, Азовского и Черного морей'') tika noteikts: "Katra ass ir 7 [[pēda]]s (''след''), bet katrā pēdā ir 12 [[Colla|pirksti]]". Kopš 19. gs. vidus ass pielīdzināta [[Pēda|angļu pēdai]]: 7 pēdas = 1 ass (213,36 cm). Līdz 1918. gada 14. septembrim, kad šo mērvienību pārstāja lietot jaunajos mērījumos (1924. gadā to pārstāja lietot vispār). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā kā mērvienība lietota līdz 1924. gadam, kad tika ieviesta metrisko mēru un svaru sistēma. | Mūsdienu Latvijas teritorijā kā mērvienība lietota līdz 1924. gadam, kad tika ieviesta metrisko mēru un svaru sistēma. | ||
Versija, kas saglabāta 2021. gada 26. oktobris, plkst. 20.20
Ass (kr. сажень, сяжень, саженка, прямая сажень; no сягать - "sasniegt") - garuma mērvienība.
Krievijas impērijā (avotos pieminēta jau 11. gs.). 1704. gada Donas, Azovas un Melnās jūras atlasā (Aтлас реки Дона, Азовского и Черного морей) tika noteikts: "Katra ass ir 7 pēdas (след), bet katrā pēdā ir 12 pirksti". Kopš 19. gs. vidus ass pielīdzināta angļu pēdai: 7 pēdas = 1 ass (213,36 cm). Līdz 1918. gada 14. septembrim, kad šo mērvienību pārstāja lietot jaunajos mērījumos (1924. gadā to pārstāja lietot vispār).
Mūsdienu Latvijas teritorijā kā mērvienība lietota līdz 1924. gadam, kad tika ieviesta metrisko mēru un svaru sistēma.
1 ass = 1/500 versts = 3 aršinas = 12 pēdas = 48 veršoki = 213,4 cm
1 kvadrātass = 4,552 m²
Atkarībā no avota un konteksta:
- valsts ass jeb trijaršinu ass (казённая (трёхаршинная) сажень), no XVI gs. līdz 1835. gadam ~ 217,6 cm, vēlāk - 213,36 cm (noapaļojot, literatūrā lieto 213,4 cm)
- lielā ass (великая сажень) ~ 244 cm
- slīpā ass (косая сажень), attālums starp kājas un virs galvas paceltas pretējās rokas pirkstu galiem ~ 248 cm
- mazā ass (малая сажень), attālums no pleca līdz zemei ~ 142,4 cm
- atvēziena ass (маховая сажень), attālums starp abu uz sāniem izplestu roku pirkstu galiem - 177,8 cm
- pilsētas ass (городовая сажень) ~ 284,8 cm
- grieķu ass (греческая сажень) ~ 230,4 cm (vēlāk 185,42 cm)
- īpašuma ass ~ 159,76 cm
- jūras ass (морская сажень), 6 angļu pēdas - 182,88 cm
- tautas ass (народная сажень) ~ 176 cm
- parastā ass (простая сажень) ~ 150,8 cm
- cara ass (царская сажень) ~ 197,4 cm
- baznīcas ass (церковная сажень) ~ 186,4 cm
- četraršinu ass (четырёхаршинная сажень) - 284,48 cm
- Rīgas ass - 3 olektis = 6 pēdas = 161,25 cm
u.c.
Skat. arī malkas ass, romiešu ass
Literatūra par šo tēmu
- Пилецкий А. Мерило древнерусского зодчего. // Наука и жизнь. 1980. № 11. - c. 140.
- Пилецкий А. Системы величин, мер и пропорций в древнерусской архитектуре. // Архитектура СССР. 1980. № 10. - c. 53.
