Atšķirības starp "Jūdu valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
7. rindiņa: 7. rindiņa:
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
 
* 928.-722. g.p.m.ē.
 
* 928.-722. g.p.m.ē.
−
* 9152. g.p.m.ē. - 76. g.
+
* 152. g.p.m.ē. - 76. g.
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta:'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta:'''
54. rindiņa: 54. rindiņa:
 
* Agripa II (48.-91. g.)
 
* Agripa II (48.-91. g.)
 
|}
 
|}
−
'''Jūdejas valsts''' - valsts [[Palestīna]]s centrālajā daļā XIII-I gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. ''jūdu'' ciltij un daļai ''benjaminu'' cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Išbaālu I (Jerobeamu), un atdaloties no [[Izraēlas valsts]], kuru pēc tam ilgstoši un neveiksmīgi centās iekarot un pakļaut.  Kopš 935. g.p.m.ē. [[Ēģiptes valsts|Ēģiptes]] [[vasaļvalsts]]. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē.  [[Asīrijas valsts|Asīrijas]] vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci [[Babilonijas valsts]] (539.-332. g.p.m.ē. [[Ahamenīdu Persija]]s province, 332.-305. g.p.m.ē. [[Maķedonijas valsts]] province, 305.-198. g.p.m.ē. Ptolemaju Ēģiptes province, 198.-141. g.p.m.ē. Seleikīdu [[Sīrijas valsts]] province). 150. gados p.m.ē. t.s. [[Makabeju sacelšanās]] rezultātā atjaunoja Jūdejas valsti. No 63. gada p.m.ē. līdz 70. gadam [[Romas valsts|Romas]] vasaļvalsts, pēc tam province.
+
'''Jūdejas valsts''' - valsts [[Palestīna]]s centrālajā daļā X-I gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. ''jūdu'' ciltij un daļai ''benjaminu'' cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Išbaālu I (Jerobeamu), un atdaloties no [[Izraēlas valsts]], kuru pēc tam ilgstoši un neveiksmīgi centās iekarot un pakļaut.  Kopš 935. g.p.m.ē. [[Ēģiptes valsts|Ēģiptes]] [[vasaļvalsts]]. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē.  [[Asīrijas valsts|Asīrijas]] vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci [[Babilonijas valsts]] (539.-332. g.p.m.ē. [[Ahamenīdu Persija]]s province, 332.-305. g.p.m.ē. [[Maķedonijas valsts]] province, 305.-198. g.p.m.ē. Ptolemaju Ēģiptes province, 198.-141. g.p.m.ē. Seleikīdu [[Sīrijas valsts]] province). 150. gados p.m.ē. t.s. [[Makabeju sacelšanās]] rezultātā atjaunoja Jūdejas valsti. No 63. gada p.m.ē. līdz 70. gadam [[Romas valsts|Romas]] vasaļvalsts, pēc tam province.
  
 
==== Nosaukums citās valodās: ====
 
==== Nosaukums citās valodās: ====

Versija, kas saglabāta 2009. gada 18. janvāris, plkst. 16.41

מַלְכוּת יְהוּדָה
Israel Judea map.jpg
pastāv:
  • 928.-722. g.p.m.ē.
  • 152. g.p.m.ē. - 76. g.
galvaspilsēta: Jeruzaleme
valdnieki: Davidīdu dinastija:
  • Reabams (931.-915. g.p.m.ē.)
  • Abijams (915.-912. g.p.m.ē.)
  • Asa (912.-871. g.p.m.ē.)
  • Jozafats (871.-849. g.p.m.ē.)
  • Jeorams (849.-842. g.p.m.ē.)
  • Ahazija (842.-841. g.p.m.ē.)
  • Atalija (841.-835. g.p.m.ē.)
  • Jeoašs (841.-796. g.p.m.ē.)
  • Amazija (796.-776. g.p.m.ē.)
  • Uzija (776.-736. g.p.m.ē.)
  • Jotams (750.-735/30. g.p.m.ē.)
  • Ahazs (735/31.-715. g.p.m.ē.)
  • Hezekijs (715.-687. g.p.m.ē.)
  • Manasejs (687.-642. g.p.m.ē.)
  • Amons (642.-640. g.p.m.ē.)
  • Josija (640.-609. g.p.m.ē.)
  • Jeoazs (609. g.p.m.ē.)
  • Jeojakims (609.-598. g.p.m.ē.)
  • Jekonija (598.-597. g.p.m.ē.)
  • Zedekija (597.-586. g.p.m.ē.)
Hasmoneju dinastija:
  • Simons (140.-134. g.p.m.ē.)
  • Joans I (134.-104. g.p.m.ē)
  • Aristobuls I (104.-103. g.p.m.ē.)
  • Aleksandrs I (103.-76. g.p.m.ē.)
  • Salomeja (76.-67. g.p.m.ē.)
  • Aristobuls II (67.-63. g.p.m.ē.)
  • Joans II (63.-40. g.p.m.ē.)
  • Matatija II (40.-37. g.p.m.ē.)
Herodīdu dinastija:
  • Herods I (37.-4. g.p.m.ē.)
  • Arhelajs (4. g.p.m.ē. - 6. g.)
  • Agripa I (6.-44. g.)
  • Herods II (44.-48. g.)
  • Agripa II (48.-91. g.)

Jūdejas valsts - valsts Palestīnas centrālajā daļā X-I gs.p.m.ē., izveidojās, 928. g.p.m.ē. jūdu ciltij un daļai benjaminu cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Išbaālu I (Jerobeamu), un atdaloties no Izraēlas valsts, kuru pēc tam ilgstoši un neveiksmīgi centās iekarot un pakļaut. Kopš 935. g.p.m.ē. Ēģiptes vasaļvalsts. Laikā no 722. līdz 698. g.p.m.ē. Asīrijas vasaļvalsts. 568. g.p.m.ē. to iekaroja un padarīja par provinci Babilonijas valsts (539.-332. g.p.m.ē. Ahamenīdu Persijas province, 332.-305. g.p.m.ē. Maķedonijas valsts province, 305.-198. g.p.m.ē. Ptolemaju Ēģiptes province, 198.-141. g.p.m.ē. Seleikīdu Sīrijas valsts province). 150. gados p.m.ē. t.s. Makabeju sacelšanās rezultātā atjaunoja Jūdejas valsti. No 63. gada p.m.ē. līdz 70. gadam Romas vasaļvalsts, pēc tam province.

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Königreich Juda
  • angliski: Kingdom of Judah
  • franciski: Royaume d'Juda
  • krieviski: Иудейское царство

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Jūdu_valsts&oldid=9513"