Atšķirības starp "Latviešu Pagaidu Nacionālā padome" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Resursi internetā par šo tēmu)
10. rindiņa: 10. rindiņa:
  
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/raksti/lerhis001.htm Lerhis A. Latvijas ārpolitiskā dienesta un Ārlietu ministrijas izveidošana (1917-1919). // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1997. Nr.4, 77.-107.lpp.]
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/raksti/lerhis001.htm Lerhis A. Latvijas ārpolitiskā dienesta un Ārlietu ministrijas izveidošana (1917-1919). // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1997. Nr.4, 77.-107.lpp.]
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1.sesija_prot.htm Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes pirmās sesijas protokols. (no 1917.gada 29.novembra līdz 2.decembrim (no 16. līdz 19.novembrim pēc vecā stila), Valkā)]
+
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/000.htm Dokumenti pie šķirkļa Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome - Historia.lv]
 +
 
 
----
 
----
 
* [http://query.nytimes.com/gst/abstract.html?res=9501E6DF1338EE32A25750C0A9639C946896D6CF Berlin haughty to Britain; Resents Demand for Re-establishment of Lettish Government. // The New York Times Archive.]
 
* [http://query.nytimes.com/gst/abstract.html?res=9501E6DF1338EE32A25750C0A9639C946896D6CF Berlin haughty to Britain; Resents Demand for Re-establishment of Lettish Government. // The New York Times Archive.]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 13. decembris, plkst. 22.36

Latviešu Pagaidu Nacionālā padome jeb LPNP - vairāku politisko partiju (izņemot galēji labējās un galēji kreisās) un sabiedrisko organizāciju deleģēta iedzīvotāju pārstāvniecības institūcija mūsdienu Latvijas teritorijā laikā no 1917. līdz 1918. gadam. Izveidota 17.-30.11.1917. Valkā. Svarīgākos lēmumus un rezolūcijas pieņēma sesijās. Ikdienas darbu organizēja un pildīja ievēlēta valde un 7 nodaļas. Par savu mērķi izvirzīja latviešu apdzīvoto teritoriju teritoriāli administratīvu apvienošanu, agrārās reformas projekta izstrādāšanu, Latvijas autonomijas izveidošanu, Latvijas Satversmes Sapulces sasaukšanu un attiecību noregulēšanu ar Krievijas Satversmes sapulci, bēgļu atgriešanās organizēšanu un nodrošināšanu. 1918. gadā nonāca pie idejas, ka jāiet tālāk par Latvijas autonomiju Krievijas sastāvā, un par mērķi izvirzīja no Krievijas un Vācijas neatkarīgas valsts dibināšanu. Īpaši nozīmīgs šai ziņā bija Ārlietu nodaļas darbs, kuras delegācijas brauca uz citām valstīm, kā arī latviešu kopienām Iekškrievijā, lai propagandētu suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību. 11.11.1918. Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes valdība atzina LPNP par Latviešu pagaidu valdību (Lettish Provisional Government). Savu darbību pārtrauca 1918. gada novembrī, kad nolēma apvienoties ar Demokrātisko bloku, lai kopā izveidotu Latvijas Tautas padomi.

Literatūra

  • Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991. 3, 3.-9.lpp.; 1992. 1(4), 3.-13.lpp.
  • Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp.
  • Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - Rīga: A.Gulbis, 1930. 65.-73.lpp.

Resursi internetā par šo tēmu