Atšķirības starp "Latvijas Komunistiskā partija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Latvijas Komunistiskā partija (LKP)''', arī '''Latvijas Komunistiskā boļševiku partija (LK(b)P)''' - [[Marksisms|marksistiska]] [[politiska partija]] XX gs. Latvijas teritorijā, valdošā partija [[Latvijas SPR]] un [[Latvijas PSR]]. Partijas hierarhijas augšgalā bija LKP '''Centrālā Komiteja''' (CK), ko vadīja '''CK birojs'''. Republikāniskās pakļautības pilsētās darbojās pilsētu partijas komitejas, lauku rajonos - rajonu partijas komitejas, bet struktūras pamatvienības bija partijas pirmorganizācijas uzņēmumos. Partijas preses izdevums — laikraksts "Cīņa". Dibināta LSDSP (''[[Latviešu Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]]'') I kongresā 1904. gadā. 1906. gadā kļuva par [[KSDSP]] autonomu organizāciju - LSD (''Latvijas Sociāldemokrātija''). 1919. gadā pieņēma nosaukumu "Latvijas Komunistiskā partija". Laikā no 1920. līdz 1940. gadam Latvijas Republikā darbojās nelegāli. 1928. gadā partija uz neilgu laiku legalizējās kā ''[[Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija]]''. 1940. gadā tā tika iekļauta [[VK(b)P]] sastāvā un pārdēvēta par '''LK(b)P''', 1952. gadā atguva iepriekšējo nosaukumu. Strukturālas izmaiņas partijā notika arī 1962. gadā, kad LKP rajonu komiteju vietā izveidoja zonālās rūpnieciskās ražošanas partijas komitejas un kolhozu un padomju saimniecību ražošanas pārvalžu partijas komitejas, kas pastāvēja līdz 1964. gadam. 1990. gadā, līdz ar LPSR pastāvēšanas beigšanos, ''LKP'' zaudēja varu (no tās atšķēlās ''Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija'', kas vēlāk pievienojās ''LSDSP''). 1991. gada augustā partijas darbība tika apturēta un septembrī ''LKP'' tika aizliegta ar Augstākās Padomes lēmumiem. Oktobrī  ar tiesas spriedumu tika aizliegts partijas laikraksts "Cīņa". Personām, kas darbojās LKP pēc 1991. gada 13. janvāra, t.i. demonstrēja savu naidīgumu Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanai, tika aizliegts kandidēt Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās (nepilsoņiem — naturalizēties).  
+
'''Latvijas Komunistiskā partija (LKP)''', arī '''Latvijas Komunistiskā boļševiku partija (LK(b)P)''' - [[Marksisms|marksistiska]] [[politiska partija]] XX gs. Latvijas teritorijā, valdošā partija [[Latvijas SPR]] un [[Latvijas PSR]]. Partijas hierarhijas augšgalā bija LKP '''Centrālā Komiteja''' (CK), ko vadīja '''CK birojs'''. Republikāniskās pakļautības pilsētās darbojās pilsētu partijas komitejas, lauku rajonos - rajonu partijas komitejas, bet struktūras pamatvienības bija partijas pirmorganizācijas uzņēmumos. Partijas preses izdevums — laikraksts "Cīņa". Dibināta LSDSP (''[[Latviešu Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]]'') I kongresā 1904. gadā. 1906. gadā kļuva par [[KSDSP]] autonomu organizāciju - LSD (''Latvijas Sociāldemokrātija''). 1919. gadā pieņēma nosaukumu "Latvijas Komunistiskā partija". Laikā no 1920. līdz 1940. gadam Latvijas Republikā darbojās nelegāli. 1928. gadā partija uz neilgu laiku legalizējās kā ''[[Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija]]''. 1940. gadā tā tika iekļauta [[VK(b)P]] sastāvā un pārdēvēta par '''LK(b)P''', 1952. gadā atguva iepriekšējo nosaukumu. Strukturālas izmaiņas partijā notika arī 1962. gadā, kad LKP rajonu komiteju vietā izveidoja zonālās rūpnieciskās ražošanas partijas komitejas un kolhozu un padomju saimniecību ražošanas pārvalžu partijas komitejas, kas pastāvēja līdz 1964. gadam. 1990. gada 11. janvārī, kad no Latvijas PSR Konstitūcijas toreizējā Augstākā Padome izslēdza pantu par kompartijas vadošo lomu sabiedrībā, pielīdzinot to tiesībās citām partijām un sabiedriskajām organizācijām. Tā laika LKP pirmais sekretārs A. Rubiks pēc tam atzinies, ka šī soļa rezultātā partijas vara zuda par visiem 90%.<ref>Rubiks A. Cīņa par varu. D. Titava saruna ar A. Rubiku. – Latvijas Tautas fronte. 1988-1991, 197. lpp.</ref> Turpināja sarukt partijas biedru skaits, ko vēl vairāk veicināja Daiņa Īvāna, Jura Celmiņa, Pētera Laķa, Viļa Selecka un dažu citu [[LTF]] aktīvistu aicinājums LKP pirmorganizācijām apspriest priekšlikumu par pašizformēšanos un izlemts jautājumu par savas personīgās piederības lietderību LKP.<ref>Atmoda, 1990, 6. febr., 3. lpp.</ref> Šajā laikā LTF rindās bija vairāk nekā 40 tūkstoši komunistu.<ref>LTF Politiskās komitejas paziņojums. Atmoda, 1990, 9. janv., 2. lpp.</ref> Viņu aizstāvētā LR neatkarības ideja nonāca pretrunā ar LKP platformu AP vēlēšanām, kurā LKP CK iestājās par LPSR suverenitāti PSRS sastāvā.<ref>Cīņa, 1990, 25. janv.</ref> 1990. gadā, līdz ar LPSR pastāvēšanas beigšanos, ''LKP'' zaudēja varu (no tās atšķēlās ''Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija'', kas vēlāk pievienojās ''LSDSP''). 1991. gada augustā partijas darbība tika apturēta un septembrī ''LKP'' tika aizliegta ar Augstākās Padomes lēmumiem. Oktobrī  ar tiesas spriedumu tika aizliegts partijas laikraksts "Cīņa". Personām, kas darbojās LKP pēc 1991. gada 13. janvāra, t.i. demonstrēja savu naidīgumu Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanai, tika aizliegts kandidēt Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās (nepilsoņiem — naturalizēties).
 +
 
 +
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 +
 
 +
{{atsauces}}
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 5. janvāris, plkst. 22.09

Latvijas Komunistiskā partija (LKP), arī Latvijas Komunistiskā boļševiku partija (LK(b)P) - marksistiska politiska partija XX gs. Latvijas teritorijā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR. Partijas hierarhijas augšgalā bija LKP Centrālā Komiteja (CK), ko vadīja CK birojs. Republikāniskās pakļautības pilsētās darbojās pilsētu partijas komitejas, lauku rajonos - rajonu partijas komitejas, bet struktūras pamatvienības bija partijas pirmorganizācijas uzņēmumos. Partijas preses izdevums — laikraksts "Cīņa". Dibināta LSDSP (Latviešu Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija) I kongresā 1904. gadā. 1906. gadā kļuva par KSDSP autonomu organizāciju - LSD (Latvijas Sociāldemokrātija). 1919. gadā pieņēma nosaukumu "Latvijas Komunistiskā partija". Laikā no 1920. līdz 1940. gadam Latvijas Republikā darbojās nelegāli. 1928. gadā partija uz neilgu laiku legalizējās kā Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija. 1940. gadā tā tika iekļauta VK(b)P sastāvā un pārdēvēta par LK(b)P, 1952. gadā atguva iepriekšējo nosaukumu. Strukturālas izmaiņas partijā notika arī 1962. gadā, kad LKP rajonu komiteju vietā izveidoja zonālās rūpnieciskās ražošanas partijas komitejas un kolhozu un padomju saimniecību ražošanas pārvalžu partijas komitejas, kas pastāvēja līdz 1964. gadam. 1990. gada 11. janvārī, kad no Latvijas PSR Konstitūcijas toreizējā Augstākā Padome izslēdza pantu par kompartijas vadošo lomu sabiedrībā, pielīdzinot to tiesībās citām partijām un sabiedriskajām organizācijām. Tā laika LKP pirmais sekretārs A. Rubiks pēc tam atzinies, ka šī soļa rezultātā partijas vara zuda par visiem 90%.[1] Turpināja sarukt partijas biedru skaits, ko vēl vairāk veicināja Daiņa Īvāna, Jura Celmiņa, Pētera Laķa, Viļa Selecka un dažu citu LTF aktīvistu aicinājums LKP pirmorganizācijām apspriest priekšlikumu par pašizformēšanos un izlemts jautājumu par savas personīgās piederības lietderību LKP.[2] Šajā laikā LTF rindās bija vairāk nekā 40 tūkstoši komunistu.[3] Viņu aizstāvētā LR neatkarības ideja nonāca pretrunā ar LKP platformu AP vēlēšanām, kurā LKP CK iestājās par LPSR suverenitāti PSRS sastāvā.[4] 1990. gadā, līdz ar LPSR pastāvēšanas beigšanos, LKP zaudēja varu (no tās atšķēlās Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija, kas vēlāk pievienojās LSDSP). 1991. gada augustā partijas darbība tika apturēta un septembrī LKP tika aizliegta ar Augstākās Padomes lēmumiem. Oktobrī ar tiesas spriedumu tika aizliegts partijas laikraksts "Cīņa". Personām, kas darbojās LKP pēc 1991. gada 13. janvāra, t.i. demonstrēja savu naidīgumu Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanai, tika aizliegts kandidēt Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās (nepilsoņiem — naturalizēties).

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Rubiks A. Cīņa par varu. D. Titava saruna ar A. Rubiku. – Latvijas Tautas fronte. 1988-1991, 197. lpp.
  2. ↑ Atmoda, 1990, 6. febr., 3. lpp.
  3. ↑ LTF Politiskās komitejas paziņojums. Atmoda, 1990, 9. janv., 2. lpp.
  4. ↑ Cīņa, 1990, 25. janv.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Latvijas_Komunistiskā_partija&oldid=8727"