Atšķirības starp "Džordžs IV, Lielbritānijas karalis" versijām
m |
m |
||
| 33. rindiņa: | 33. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 26.06.1830.<br /> Vindzoru pilī, Berkšīrā | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 26.06.1830.<br /> Vindzoru pilī, Berkšīrā | ||
|} | |} | ||
| − | '''Džordžs IV''' (''George Augustus Frederick By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland King, Defender of the Faith, King of Hannover, Duke of Brunswick''), Kornvelas hercogs, [[Jorka]]s [[hercogs]] (1762.-1820.), [[Velsas princis]] (1762.-1820.), [[Hanovere]]s un [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[karalis]]. Valdīt sāka jau krietni agrāk, jo 1811. gada 5. februārī viņa tēvu, karali Džordžu III atzina par psihiski slimu, līdz ar to tā vecāko dēlu iecēla par ''princi reģentu'' (''Prince Regent'') kā faktisko valsts vadītāju līdz karaļa nāvei 1820. gada 29. janvārī. Džordža IV valdīšanas laika spilgtākās iezīmes bija Lielbritānijas aktīva iesaistīšanās t.s. ''Napoleona karos'', kā arī stabila valsts ekonomiskā attīstība. Viens no nepopulārākajiem karaļiem valsts vēsturē (strīdi ar meitu un sievas pamešana 1796. gadā, kā arī prinča visai frivolais un izšķērdīgais dzīvesveids bija pateicīga tēma tenkām sabiedrībā un satīrai). | + | '''Džordžs IV''' (''George Augustus Frederick By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland King, Defender of the Faith, King of Hannover, Duke of Brunswick''), Kornvelas hercogs, [[Jorka]]s [[hercogs]] (1762.-1820.), [[Velsas princis]] (1762.-1820.), [[Hanovere]]s un [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[karalis]]. Valdīt sāka jau krietni agrāk, jo 1811. gada 5. februārī viņa tēvu, karali Džordžu III atzina par psihiski slimu, līdz ar to tā vecāko dēlu iecēla par ''princi reģentu'' (''Prince Regent'') kā faktisko valsts vadītāju līdz karaļa nāvei 1820. gada 29. janvārī. Džordža IV valdīšanas laika spilgtākās iezīmes bija Lielbritānijas aktīva iesaistīšanās t.s. ''Napoleona karos'', kā arī stabila valsts ekonomiskā attīstība. Viens no nepopulārākajiem karaļiem valsts vēsturē (strīdi ar meitu un sievas pamešana 1796. gadā, laulības šķiršana 1820. gadā, kā arī prinča visai frivolais un izšķērdīgais dzīvesveids bija pateicīga tēma tenkām sabiedrībā un satīrai). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 16. decembris, plkst. 12.14
| |
| valda | 29.01.1820.- 26.06.1830. |
| kronēšana | 19.07.1821. |
| sieva | Karolīna, karaliene konsorte (Brunsvikas princese) |
| bērni | Šarlote |
| karaliskais nams | Hanoveres dinastija |
| tēvs | Džordžs III |
| māte | Šarlote (Meklenburgas-Strelicas princese) |
| dzimis | 12.08.1762. Sv. Džeimsa pilī, Londonā |
| miris | 26.06.1830. Vindzoru pilī, Berkšīrā |
Džordžs IV (George Augustus Frederick By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland King, Defender of the Faith, King of Hannover, Duke of Brunswick), Kornvelas hercogs, Jorkas hercogs (1762.-1820.), Velsas princis (1762.-1820.), Hanoveres un Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalis. Valdīt sāka jau krietni agrāk, jo 1811. gada 5. februārī viņa tēvu, karali Džordžu III atzina par psihiski slimu, līdz ar to tā vecāko dēlu iecēla par princi reģentu (Prince Regent) kā faktisko valsts vadītāju līdz karaļa nāvei 1820. gada 29. janvārī. Džordža IV valdīšanas laika spilgtākās iezīmes bija Lielbritānijas aktīva iesaistīšanās t.s. Napoleona karos, kā arī stabila valsts ekonomiskā attīstība. Viens no nepopulārākajiem karaļiem valsts vēsturē (strīdi ar meitu un sievas pamešana 1796. gadā, laulības šķiršana 1820. gadā, kā arī prinča visai frivolais un izšķērdīgais dzīvesveids bija pateicīga tēma tenkām sabiedrībā un satīrai).
Literatūra
- Baker Kenneth. George IV: A Life in Caricature. - Thames & Hudson, London, 2005, ISBN 0-500-25127-4.
- Machin, G. I. T., The Catholic Question in English Politics 1820 to 1830. - Oxford University Press, Oxford, 1964
- David Saul. Prince of Pleasure: The Prince of Wales and the Making of the Regency. - Grove Press, 2000, ISBN 0802137032.
- De-la-Noy, Michael. George IV. - Sutton Publishing, Stroud, Gloucestershire, 1998, ISBN 0-7509-1821-7.
- Derry, John W. The Regency Crisis and the Whigs. - Cambridge University Press, 1963
- Hibbert, Christopher. George IV, Prince of Wales, 1762–1811. - Longman, London, 1972, ISBN 0-582-12675-4.
- Hibbert, Christopher. George IV, Regent and King, 1811–1830. - Allen Lane, London, 1973, ISBN 0-7139-0487-9.
- Parissien, Steven. George IV: The Grand Entertainment. - John Murray, London, 2001, ISBN 0-7195-5652-X.
- Smith, E. A. George IV. - Yale University Press, 1999, ISBN 0300076851.
Resursi internetā par šo tēmu
- William IV, The House Of Hanover - English Monarchs
- Grant James. Random Recollections of the House of Lords, from the Year 1830 to 1836. - Smith, Elder & Co: London, 1836
- Александр Рожинцев. Андреевский кавалер - Король Ганновера, Великобритании и Ирландии Вильгельм IV
- Вильгельм IV Генрих - Монеты Великобритании
| Priekštecis: Džordžs III |
Lielbritānijas karalis 1820.-1830. |
Pēctecis: Viljams IV |
