Atšķirības starp "Izpilddirektorija" versijām
m ("Direktorija" pārdēvēju par "Izpilddirektorija") |
m (→Literatūra) |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Izpilddirektorija''' jeb '''Direktorija''' (fr. ''Directoire exécutif'') - [[Francijas Republika]]s vadība laikā no 4.11.1795. līdz 10.11.1799. ko veidoja [[Likumdošanas korpuss|Likumdošanas korpusa]] ievēlēti 5 direktori. Savā darbībā visai nekonsekventa, īstenojot te visai labēju, te gana kreisi orientētu iekšpolitiku. 1797. gada 4. septembrī (18. fruktidorā) padzina no ''Likumdošanas korpusa'' rojālistiski un labēji noskaņotos deputātus, pieņēma virkni likumu, kas kavēja atgriezties no emigrācijas [[Lielā franču revolūcija|revolūcijas]] laikā aizbēgušajiem [[aristokrātija|aristokrātiem]]. 1798. gada aprīlī notikušajās ''Likumdošanas korpusa'' vēlēšanās abās tā palātās vairākumu vietu ieguva kreisie radikāļi, kā dēļ ''Direktorija'' 11. maijā (30. preriālā) anulēja vēlēšanu rezultātus. 1799. gada 18. jūnijā (30. preriālā) ''Direktorija'' atkal kļuva kreisi orientēta, izslēdzot labēji noskaņotos locekļus. Līdz ar to valdībai nebija respekta sabiedrībā, un to dēvēja par "šūpolēm". Tas ļāva viegli un ar sabiedrības akceptu [[Bonoparte Napoleons|Napoleonam Bonapartem]] 1799. gada 9. novembrī (18. brimērā) īstenot valsts apvērsumu un atlaist ''Direktoriju''. | '''Izpilddirektorija''' jeb '''Direktorija''' (fr. ''Directoire exécutif'') - [[Francijas Republika]]s vadība laikā no 4.11.1795. līdz 10.11.1799. ko veidoja [[Likumdošanas korpuss|Likumdošanas korpusa]] ievēlēti 5 direktori. Savā darbībā visai nekonsekventa, īstenojot te visai labēju, te gana kreisi orientētu iekšpolitiku. 1797. gada 4. septembrī (18. fruktidorā) padzina no ''Likumdošanas korpusa'' rojālistiski un labēji noskaņotos deputātus, pieņēma virkni likumu, kas kavēja atgriezties no emigrācijas [[Lielā franču revolūcija|revolūcijas]] laikā aizbēgušajiem [[aristokrātija|aristokrātiem]]. 1798. gada aprīlī notikušajās ''Likumdošanas korpusa'' vēlēšanās abās tā palātās vairākumu vietu ieguva kreisie radikāļi, kā dēļ ''Direktorija'' 11. maijā (30. preriālā) anulēja vēlēšanu rezultātus. 1799. gada 18. jūnijā (30. preriālā) ''Direktorija'' atkal kļuva kreisi orientēta, izslēdzot labēji noskaņotos locekļus. Līdz ar to valdībai nebija respekta sabiedrībā, un to dēvēja par "šūpolēm". Tas ļāva viegli un ar sabiedrības akceptu [[Bonoparte Napoleons|Napoleonam Bonapartem]] 1799. gada 9. novembrī (18. brimērā) īstenot valsts apvērsumu un atlaist ''Direktoriju''. | ||
| + | |||
| + | ==== Nosaukums citās valodās: ==== | ||
| + | |||
| + | * '''vāciski:''' ''Direktorium'' | ||
| + | * '''angliski:''' ''Executive Directory'' | ||
| + | * '''krieviski:''' ''Исполнительная Директория'' | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 21. decembris, plkst. 17.54
Izpilddirektorija jeb Direktorija (fr. Directoire exécutif) - Francijas Republikas vadība laikā no 4.11.1795. līdz 10.11.1799. ko veidoja Likumdošanas korpusa ievēlēti 5 direktori. Savā darbībā visai nekonsekventa, īstenojot te visai labēju, te gana kreisi orientētu iekšpolitiku. 1797. gada 4. septembrī (18. fruktidorā) padzina no Likumdošanas korpusa rojālistiski un labēji noskaņotos deputātus, pieņēma virkni likumu, kas kavēja atgriezties no emigrācijas revolūcijas laikā aizbēgušajiem aristokrātiem. 1798. gada aprīlī notikušajās Likumdošanas korpusa vēlēšanās abās tā palātās vairākumu vietu ieguva kreisie radikāļi, kā dēļ Direktorija 11. maijā (30. preriālā) anulēja vēlēšanu rezultātus. 1799. gada 18. jūnijā (30. preriālā) Direktorija atkal kļuva kreisi orientēta, izslēdzot labēji noskaņotos locekļus. Līdz ar to valdībai nebija respekta sabiedrībā, un to dēvēja par "šūpolēm". Tas ļāva viegli un ar sabiedrības akceptu Napoleonam Bonapartem 1799. gada 9. novembrī (18. brimērā) īstenot valsts apvērsumu un atlaist Direktoriju.
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: Direktorium
- angliski: Executive Directory
- krieviski: Исполнительная Директория
Literatūra
- Aulard F.A. Recueil des actes du comité de Salut Public avec la correspondance officielle des représentants en mission, et le registre du conseil exécutif provisoire. - Paris, 1889
- Aulard F.A. Histoire politique de la Révolution francaise. - Paris, 1903
- Jean Maurice Tourneux. Bibliographie de l'histoire de Paris pendant la Revolution française. - Paris, 1890
Resursi internetā par šo tēmu
- Historique des régimes électoraux de la France [archive sur le site de l’Assemblée nationale]
