Atšķirības starp "Izpilddirektorija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Izpilddirektorija''' jeb '''Direktorija''' (fr. ''Directoire exécutif'') - [[Francijas Republika]]s vadība laikā no 4.11.1795. līdz 10.11.1799. ko veidoja [[Likumdošanas korpuss|Likumdošanas korpusa]] ievēlēti 5 direktori (būtībā ministri). Par ''Direktorijas'' locekli varēja būt tikai 40 gadu vecumu sasniedzis vīrietis. Katru gadu lozējot viens loceklis tika izslēgts un tā vietā ievēlēts jauns. ''Direktorija'' tika uzskatīta par lemtspējīgu tikai tad, ja lēmuma pieņemšanā piedalījās vismaz 3 tās locekļi. Rindas kārtībā katrs tās loceklis 3 mēnešus veica priekšsēdētāja funkcijas. Par pirmajiem direktoriem tika ievēlēti: Etjēns Leturnē (''Étienne François Letourneur''), Žans Rebēls (''Jean François Reubell''), Pols Barrass (''Paul François Jean Nicolas vicomte de Barras''), Luijs La Reveljers Lepo (''Louis Marie de La Révellière-Lépeaux'') un Emanuels Sjejess (''Emmanuel-Joseph Sieyès''). Tā kā Sjejess atteicās, viņa vietā ievēlēja Lazāru Karno (''Lazare Nicolas Marguerite Carnot''). 1796. gadā Leturnē nomainīja | + | {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" |
| + | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Direktorijas locekļi''' | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| + | * Etjēns Leturnē 2.11.1795.–26.05.1797. | ||
| + | * Žans Rebēls 2.11.1795.-19.051799. | ||
| + | * Pols Barrass 2.11.1795.-10.11.1799. | ||
| + | * Luijs La Reveljers Lepo 2.11.1795.-18.06.1799. | ||
| + | * Lazārs Karno 4.11.1795.-5.09.1797. | ||
| + | * Fransuā Bartelemī 26.05.1797.-5.09.1797. | ||
| + | * Merlēns Duī 8.09.1797.-18.06.1799. | ||
| + | * Fransuā de Nešato 9.09.1797.-19.05.1798. | ||
| + | * Žans Treljārs 20.05.1798.-17.06.1799. | ||
| + | * Emanuels Sjejess 20.05.1799.-10.11.1799. | ||
| + | * Luijs Gojē 17.06.1799.-10.11.1799. | ||
| + | * Rožērs Duko 19.06.1799.-10.11.1799. | ||
| + | * Žans Mulēns 20.06.1799.-10.11.1799. | ||
| + | |} | ||
| + | '''Izpilddirektorija''' jeb '''Direktorija''' (fr. ''Directoire exécutif'') - [[Francijas Republika]]s vadība laikā no 4.11.1795. līdz 10.11.1799. ko veidoja [[Likumdošanas korpuss|Likumdošanas korpusa]] ievēlēti 5 direktori (būtībā ministri). Par ''Direktorijas'' locekli varēja būt tikai 40 gadu vecumu sasniedzis vīrietis. Katru gadu lozējot viens loceklis tika izslēgts un tā vietā ievēlēts jauns. ''Direktorija'' tika uzskatīta par lemtspējīgu tikai tad, ja lēmuma pieņemšanā piedalījās vismaz 3 tās locekļi. Rindas kārtībā katrs tās loceklis 3 mēnešus veica priekšsēdētāja funkcijas. Par pirmajiem direktoriem tika ievēlēti: Etjēns Leturnē (''Étienne François Letourneur''), Žans Rebēls (''Jean François Reubell''), Pols Barrass (''Paul François Jean Nicolas vicomte de Barras''), Luijs La Reveljers Lepo (''Louis Marie de La Révellière-Lépeaux'') un Emanuels Sjejess (''Emmanuel-Joseph Sieyès''). Tā kā Sjejess atteicās, viņa vietā ievēlēja Lazāru Karno (''Lazare Nicolas Marguerite Carnot''). 1796. gadā Leturnē nomainīja Fransuā Bartelemī (''Balthazar François, marquis de Barthélemy''). 1797. gada 4. septembra (18. fruktidora) apvērsuma laikā tika arestēti Bartelemī un Karno, kuru vietā nāca Merlēns Duī (''Philippe-Antoine Merlin de Douai'') un Fransuā de Nešato (''Nicolas Louis François de Neufchâteau''). 1798. gadā Nešato nomainīja Žans Treljārs (''Jean Baptiste Treilhard''), bet 1799. gadā Rebēlu nomainīja Sjejess. 1799. gada 18. jūnijā (30. preriālā) ''Direktorija'' atkal kļuva kreisi orientēta, izslēdzot labēji noskaņotos locekļus: Treljāru, La Reveljeru un Merlēnu piespieda atkāpties un to vietā par ''Direktorijas'' locekļiem kļuva Luijs Gojē (''Louis Jérôme Gohier''), Rožērs Duko (''Pierre Roger Ducos'') un Žans Mulēns (''Jean François Auguste Moulin''). Savā darbībā visai nekonsekventa, īstenojot te visai labēju, te gana kreisi orientētu iekšpolitiku. Līdz ar to valdībai nebija respekta sabiedrībā, un to dēvēja par "šūpolēm". Tas ļāva viegli un ar sabiedrības akceptu [[Bonoparte Napoleons|Napoleonam Bonapartem]] 1799. gada 9. novembrī (18. brimērā) īstenot valsts apvērsumu un atlaist ''Direktoriju''. | ||
==== Nosaukums citās valodās: ==== | ==== Nosaukums citās valodās: ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 21. decembris, plkst. 19.06
|
Izpilddirektorija jeb Direktorija (fr. Directoire exécutif) - Francijas Republikas vadība laikā no 4.11.1795. līdz 10.11.1799. ko veidoja Likumdošanas korpusa ievēlēti 5 direktori (būtībā ministri). Par Direktorijas locekli varēja būt tikai 40 gadu vecumu sasniedzis vīrietis. Katru gadu lozējot viens loceklis tika izslēgts un tā vietā ievēlēts jauns. Direktorija tika uzskatīta par lemtspējīgu tikai tad, ja lēmuma pieņemšanā piedalījās vismaz 3 tās locekļi. Rindas kārtībā katrs tās loceklis 3 mēnešus veica priekšsēdētāja funkcijas. Par pirmajiem direktoriem tika ievēlēti: Etjēns Leturnē (Étienne François Letourneur), Žans Rebēls (Jean François Reubell), Pols Barrass (Paul François Jean Nicolas vicomte de Barras), Luijs La Reveljers Lepo (Louis Marie de La Révellière-Lépeaux) un Emanuels Sjejess (Emmanuel-Joseph Sieyès). Tā kā Sjejess atteicās, viņa vietā ievēlēja Lazāru Karno (Lazare Nicolas Marguerite Carnot). 1796. gadā Leturnē nomainīja Fransuā Bartelemī (Balthazar François, marquis de Barthélemy). 1797. gada 4. septembra (18. fruktidora) apvērsuma laikā tika arestēti Bartelemī un Karno, kuru vietā nāca Merlēns Duī (Philippe-Antoine Merlin de Douai) un Fransuā de Nešato (Nicolas Louis François de Neufchâteau). 1798. gadā Nešato nomainīja Žans Treljārs (Jean Baptiste Treilhard), bet 1799. gadā Rebēlu nomainīja Sjejess. 1799. gada 18. jūnijā (30. preriālā) Direktorija atkal kļuva kreisi orientēta, izslēdzot labēji noskaņotos locekļus: Treljāru, La Reveljeru un Merlēnu piespieda atkāpties un to vietā par Direktorijas locekļiem kļuva Luijs Gojē (Louis Jérôme Gohier), Rožērs Duko (Pierre Roger Ducos) un Žans Mulēns (Jean François Auguste Moulin). Savā darbībā visai nekonsekventa, īstenojot te visai labēju, te gana kreisi orientētu iekšpolitiku. Līdz ar to valdībai nebija respekta sabiedrībā, un to dēvēja par "šūpolēm". Tas ļāva viegli un ar sabiedrības akceptu Napoleonam Bonapartem 1799. gada 9. novembrī (18. brimērā) īstenot valsts apvērsumu un atlaist Direktoriju.
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: Direktorium
- angliski: Executive Directory
- krieviski: Исполнительная Директория
Literatūra
- Aulard F.A. Recueil des actes du comité de Salut Public avec la correspondance officielle des représentants en mission, et le registre du conseil exécutif provisoire. - Paris, 1889
- Aulard F.A. Histoire politique de la Révolution francaise. - Paris, 1903
- Jean Maurice Tourneux. Bibliographie de l'histoire de Paris pendant la Revolution française. - Paris, 1890
Resursi internetā par šo tēmu
- Historique des régimes électoraux de la France [archive sur le site de l’Assemblée nationale]
