Atšķirības starp "Zilā divīzija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
13. rindiņa: 13. rindiņa:
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''skaits:'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''skaits:'''
−
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 18 946
+
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | vidēji 20 000
 
|}
 
|}
−
'''Zilā divizija''' (sp. ''Divisíon Azul'', vāc. ''Blaue Division'') jeb '''250. kājnieku divizija''' (''250. Einheit spanischer Freiwilliger'') - no spāņu brīvprātīgajiem nokomplektēta brīvprātīgo karaspēka daļa, kas piedalījās [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules karā]] [[Trešais reihs|Trešā reiha]] bruņoto spēku sastāvā. Kaujās zaudēja aptuveni 4500 kritušos un 8500 ievainotos, 321 spāņu karavīrs saņemts gūstā. Pamatā tika izmantota [[Ļeņingradas blokāde]]s operācijās. 1942. g. 21. novembrī karoja Grigorovo iecirknī apm. 10 km ziemeļrietumos no Novgorodas (novembra beigās to nomainīja 26. Tukuma bataljons). Divizijas hospitālis un atpūtas bāze bija izvietota Rīgā. 1943. gada oktobrī ģen. [[Franko Francisko|Franko]] pārtrauca to atbalstīt un aicināja Spānijas pilsoņus atgriezties dzimtenē, ko lielākā daļa divizijas kareivju izdarīja. Tie, kuri nevēlējās paklausīt [[kaudiljo]], iestājās [[Ārzemnieku leģions (Trešais reihs)|Ārzemnieku leģionā]].
+
'''Zilā divizija''' (sp. ''Divisíon Azul'', vāc. ''Blaue Division'') jeb '''250. kājnieku divizija''' (''250. Einheit spanischer Freiwilliger'') - no spāņu brīvprātīgajiem nokomplektēta brīvprātīgo (Spānija oficiāli bija neitrāla valsts un neatbalstīja nevienu no karojošajām pusēm) karaspēka daļa, kas piedalījās [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules karā]] [[Trešais reihs|Trešā reiha]] bruņoto spēku sastāvā. Tā kā brīvprātīgo bija ievērojami vairāk, nekā [[divizija]]s nokomplektēšanai nepieciešams, karavīri dienēja pēc rotācijas principa, pēc zināma laika demobilizējoties un atbrīvojot vietu jauniem brīvprātīgajiem. Diviziju veidoja 4 kājnieku [[Pulks|pulki]], rezerves [[bataljons]], sapieru bataljons, sanitārais bataljons, transporta u.c. palīgvienības. Kaujās zaudēja 3 934 kritušos un 8 466 ievainotos, 326 bez vēsts pazudušos, 321 spāņu karavīrs saņemts gūstā (no tiem 94 mira ieslodzījumā). Pamatā tika izmantota [[Ļeņingradas blokāde]]s operācijās. Divizijas štābs atradās Pokrovskajas (kr. ''Покровская'') ciemā, Samoilovu muižā. 1942. g. 21. novembrī karoja Grigorovo iecirknī apm. 10 km ziemeļrietumos no Novgorodas (novembra beigās to nomainīja 26. Tukuma bataljons). Divizijas hospitālis un atpūtas bāze bija izvietota Rīgā. 1943. gada oktobrī ģen. [[Franko Francisko|Franko]] pārtrauca to atbalstīt un aicināja Spānijas pilsoņus atgriezties dzimtenē, ko lielākā daļa divizijas kareivju izdarīja. Tie, kuri nevēlējās paklausīt [[kaudiljo]], iestājās [[Ārzemnieku leģions (Trešais reihs)|Ārzemnieku leģionā]].
  
 
== Galerija ==
 
== Galerija ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. janvāris, plkst. 18.19

Divisíon Azul
250. Einheit spanischer Freiwilliger
Blaue division.png
pastāv: 06.1941.-10.1943.
komandieri:
  • Augustins Munjoss Grandess
  • Emilio Estebans Infantess
skaits: vidēji 20 000

Zilā divizija (sp. Divisíon Azul, vāc. Blaue Division) jeb 250. kājnieku divizija (250. Einheit spanischer Freiwilliger) - no spāņu brīvprātīgajiem nokomplektēta brīvprātīgo (Spānija oficiāli bija neitrāla valsts un neatbalstīja nevienu no karojošajām pusēm) karaspēka daļa, kas piedalījās 2. Pasaules karā Trešā reiha bruņoto spēku sastāvā. Tā kā brīvprātīgo bija ievērojami vairāk, nekā divizijas nokomplektēšanai nepieciešams, karavīri dienēja pēc rotācijas principa, pēc zināma laika demobilizējoties un atbrīvojot vietu jauniem brīvprātīgajiem. Diviziju veidoja 4 kājnieku pulki, rezerves bataljons, sapieru bataljons, sanitārais bataljons, transporta u.c. palīgvienības. Kaujās zaudēja 3 934 kritušos un 8 466 ievainotos, 326 bez vēsts pazudušos, 321 spāņu karavīrs saņemts gūstā (no tiem 94 mira ieslodzījumā). Pamatā tika izmantota Ļeņingradas blokādes operācijās. Divizijas štābs atradās Pokrovskajas (kr. Покровская) ciemā, Samoilovu muižā. 1942. g. 21. novembrī karoja Grigorovo iecirknī apm. 10 km ziemeļrietumos no Novgorodas (novembra beigās to nomainīja 26. Tukuma bataljons). Divizijas hospitālis un atpūtas bāze bija izvietota Rīgā. 1943. gada oktobrī ģen. Franko pārtrauca to atbalstīt un aicināja Spānijas pilsoņus atgriezties dzimtenē, ko lielākā daļa divizijas kareivju izdarīja. Tie, kuri nevēlējās paklausīt kaudiljo, iestājās Ārzemnieku leģionā.

Galerija

  • kareivji

  • 3. bataljona karogs

Literatūra

  • Esteban-Infantes E. Blaue Division. Spaniens Freiwillige an der Ostfront. Aus dem Spanischen von Werner Haupt. - Hamburg, 1958
  • Gerald R. Kleinfeld, Lewis A. Tambs. Hitler’s Spanish Legion: The Blue Division in Russia. - Southern Illinois University Press, 1979, ISBN 0-8093-0865-7
  • Wayne H. Bowen. Spaniards and Nazi Germany: Collaboration in the New Order. - University of Missouri Press, 2005, ISBN 0-8262-1300-6
  • Xavier Moreno Juliá. La División Azul: Sangre española en Rusia, 1941-1945. - Crítica, Barcelona, 2005

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Zilā_divīzija&oldid=8579"