Atšķirības starp "Palestīna" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Ilustratīvie materiāli)
m
22. rindiņa: 22. rindiņa:
 
* [[Izraēla]], [[Libāna]], [[Sīrija]]
 
* [[Izraēla]], [[Libāna]], [[Sīrija]]
 
|}
 
|}
−
'''Palestīna''' (sengr. ''Παλαιστίνη''; lat. ''Palaestina''; ivr. פלישתים - ''Plištim''; ar. فلسطين - ''Filasṭīn'', ''Falasṭīn'', ''Filisṭīn''; angl. ''Palestine'') - reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē. Vēsturiski t.s. "Auglīgā pusmēness" rietumu daļa. Senajos laikos un viduslaikos viens no pasaules tirdzniecības ceļu krustpunktiem. Nosaukums cēlies no [[Filistieši|filistiešu]] nosaukuma, kuri XIII gs.p.m.ē. apdzīvoja šo reģionu. Avotos pirmo reizi ar šādu nosaukumu piemin [[Hērodots]] (asīriešu un babiloniešu tekstus tā figurē kā ''Hurru'' zeme, seno ēģiptiešu tekstos - kā ''Kanana'' vai ''Ratenu''). Ģeogrāfiski reģionu iedala: Piekrastes līdzenums (vēsturiskā '''Kanaāna'''), dienvidu, centrālajā un ziemeļu Palestīna un Transjordānā (Jordānas upes baseina austrumu krasts).  Dienvidos ir Jūdejas kalnu plato, centrālajā daļā Samarijas kalnu grēda - Grizima, Eivala kalni, Tavora virsotne (562 m virs jūras līmeņa), Mazā Hemrona virsotne (515 m), Karmela kalns (551 m). Ziemeļos Hemrona grēda (2224 m v.j.l.). Ieplakās, kas ir ievērojami zemāk par jūras līmeni, atrodas dabiskās ūdenskrātuves: Tiberiadas, jeb Kineretas ezers, t.s. ''Galilejas jūra'', un lielākais sālsūdens ezers pasaulē - Nāves jūra. Vienīgā lielā upe ir Jordāna.
+
'''Palestīna''' (sengr. ''Παλαιστίνη''; lat. ''Palaestina''; ivr. פלישתים - ''Plištim''; ar. فلسطين - ''Filasṭīn'', ''Falasṭīn'', ''Filisṭīn''; angl. ''Palestine''), viduslaikos Eiropā dēvēta par '''Svēto zemi''' - reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē - daļa [[Levante]]s. Vēsturiski t.s. "Auglīgā pusmēness" rietumu daļa. Senajos laikos un viduslaikos viens no pasaules tirdzniecības ceļu krustpunktiem. Nosaukums cēlies no [[Filistieši|filistiešu]] nosaukuma, kuri XIII gs.p.m.ē. apdzīvoja šo reģionu. Avotos pirmo reizi ar šādu nosaukumu piemin [[Hērodots]] (asīriešu un babiloniešu tekstus tā figurē kā ''Hurru'' zeme, seno ēģiptiešu tekstos - kā ''Kanana'' vai ''Ratenu''). Ģeogrāfiski reģionu iedala: Piekrastes līdzenums (vēsturiskā '''Kanaāna'''), dienvidu, centrālajā un ziemeļu Palestīna un Transjordānā (Jordānas upes baseina austrumu krasts).  Dienvidos ir Jūdejas kalnu plato, centrālajā daļā Samarijas kalnu grēda - Grizima, Eivala kalni, Tavora virsotne (562 m virs jūras līmeņa), Mazā Hemrona virsotne (515 m), Karmela kalns (551 m). Ziemeļos Hemrona grēda (2224 m v.j.l.). Ieplakās, kas ir ievērojami zemāk par jūras līmeni, atrodas dabiskās ūdenskrātuves: Tiberiadas, jeb Kineretas ezers, t.s. ''Galilejas jūra'', un lielākais sālsūdens ezers pasaulē - Nāves jūra. Vienīgā lielā upe ir Jordāna.
  
 
== Ilustratīvie materiāli ==
 
== Ilustratīvie materiāli ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 31. maijs, plkst. 10.41

Satellite image of Palestine 2003.jpg
valstis:

Palestīna (sengr. Παλαιστίνη; lat. Palaestina; ivr. פלישתים - Plištim; ar. فلسطين - Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn; angl. Palestine), viduslaikos Eiropā dēvēta par Svēto zemi - reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē - daļa Levantes. Vēsturiski t.s. "Auglīgā pusmēness" rietumu daļa. Senajos laikos un viduslaikos viens no pasaules tirdzniecības ceļu krustpunktiem. Nosaukums cēlies no filistiešu nosaukuma, kuri XIII gs.p.m.ē. apdzīvoja šo reģionu. Avotos pirmo reizi ar šādu nosaukumu piemin Hērodots (asīriešu un babiloniešu tekstus tā figurē kā Hurru zeme, seno ēģiptiešu tekstos - kā Kanana vai Ratenu). Ģeogrāfiski reģionu iedala: Piekrastes līdzenums (vēsturiskā Kanaāna), dienvidu, centrālajā un ziemeļu Palestīna un Transjordānā (Jordānas upes baseina austrumu krasts). Dienvidos ir Jūdejas kalnu plato, centrālajā daļā Samarijas kalnu grēda - Grizima, Eivala kalni, Tavora virsotne (562 m virs jūras līmeņa), Mazā Hemrona virsotne (515 m), Karmela kalns (551 m). Ziemeļos Hemrona grēda (2224 m v.j.l.). Ieplakās, kas ir ievērojami zemāk par jūras līmeni, atrodas dabiskās ūdenskrātuves: Tiberiadas, jeb Kineretas ezers, t.s. Galilejas jūra, un lielākais sālsūdens ezers pasaulē - Nāves jūra. Vienīgā lielā upe ir Jordāna.

Ilustratīvie materiāli

  • administratīvais dalījums m.ē. sākumā

  • Palestīniešu un ebreju teritorijas Palestīnā 1946.-2000. gados.

Literatūra

  • Gosta W. Ahlstrom. The History of Ancient Palestine. - Augsburg Fortress Publishers, 1993, ISBN: 0800627709
  • Gosta W. Ahlstrom. Ancient Palestine. - Augsburg Fortress Publishers, 2002, ISBN: 0800635728
  • Jack Pastor. Land and Economy in Ancient Palestine. - Routledge, UK, 1997, ISBN: 978-0-415-15960-9 (hardback) 978-0-203-41095-0 (electronic)

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Palestīna&oldid=16684"