Atšķirības starp "Pšents" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Galerija) |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
Attēls:Seti_Ijpg.jpg|Pšents, - rotātas ar ureju vainagu | Attēls:Seti_Ijpg.jpg|Pšents, - rotātas ar ureju vainagu | ||
| + | Attēls:Hait_Seti_I.jpg|Haita | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
[[Kategorija:Simboli un atribūti]] | [[Kategorija:Simboli un atribūti]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. janvāris, plkst. 16.12
Lejasēģiptes aizgādne dieviete Uadžeta Sarkano kroni galvā un Augšēģiptes aizgādne dieviete Nehbeta ar Balto kroni galvā kronē faraonu ar pšent'u. Tādējādi faraons kļuva par Hora iemiesojumu zemes virsū un Maatas vispasaules harmonijas un kārtības uzturētāju. Pēc kronēšanas rakstības aizgādnis dievs Tots un tā laulātā draudzene, skaitļu aizgādne dieviete Sešata uzrakstīja jaunā valdnieka vārdu uz svētā pasaules koka Išeda lapas - šādi pierakstīti gadu miljonus tiks uzglabāti visu faraonu vārdi.
Pšents (pšent jeb pa shemti) - Lejasēģiptes un Augšēģiptes mūžīgo vienotību simbolizējošais faraona kronis - sastāvēja no diviem kroņiem: Lejasēģiptes Sarkanā kroņa (dešrets), dievietes aizgādnes Uadžetas simbola, un Augšēģiptes Baltā kroņa (hedžets), dievietes Nehbetas simbola. Jaunās valsts laikā kroņa funkcijas pildīja arī faraona gaiši zilā bruņu cepure (hepreša).
Galerija
Pšents, - rotātas ar ureju vainagu
Haita
