Senā Maķedonija

Maķedonija

pastāv	726.-148. g.p.m.ē.
galvaspilsēta	Egas
basileji:	Argeadu dinastija: Perdikass I (726.-678. g.p.m.ē.) Argejs (678.-640. g.p.m.ē.) Filips I (640.-602. g.p.m.ē.) Aerops I (602.-576. g.p.m.ē.) Alkets (576.-547. g.p.m.ē.) Aminta I (547.-498. g.p.m.ē.) Aleksandrs I (498.-454. g.p.m.ē.) Perdikass II (454.-413. g.p.m.ē.) Arhelajs (413.-399. g.p.m.ē.) Orests (399.-396. g.p.m.ē.) Aerops II (396.-393. g.p.m.ē.) (Linkastidīts) Pausanijs (393. g.p.m.ē.) (Linkastidīts) Aminta II (393.-392. g.p.m.ē.) Aminta III (392.-369. g.p.m.ē.) Aleksandrs II (369/368. g.p.m.ē.) Ptolemejs I (368.-365. g.p.m.ē.) (nezināma izcelsme) Perdikass III (365.-359. g.p.m.ē.) Filips II (359.-336. g.p.m.ē.) Aleksandrs III (336.-323. g.p.m.ē.) Filips III (323.-317. g.p.m.ē.) Aleksandrs IV (316.-309. g.p.m.ē.)
	Antipatrīdu dinastija: Kasandrs (Κάσσανδρος, 316.-298. g.p.m.ē.) Filips IV (298.-295. g.p.m.ē.) Antipatrs I (295.-294. g.p.m.ē.) Aleksandrs V (295. g.p.m.ē.)
	bezdinastiju laiks Demetrijs I (294.- 287. g.p.m.ē.) Pirrs I (287.-285. g.p.m.ē.) Lisimahs (285.-281. g.p.m.ē.) Ptolemejs II (280.-279. g.p.m.ē.) Meleagrs (279. g.p.m.ē.) Antipatrs II (279. g.p.m.ē.) Sosfens (279.-278. g.p.m.ē.) anarhijas laiks: 278.-277. g.p.m.ē.
	Antigonīdu dinastija: Antigons II (277.-273. g.p.m.ē.) Pirrs I (273.-272. g.p.m.ē.) Antigons II (272.-239. g.p.m.ē.) Demetrijs II (239.-229. g.p.m.ē.) Antigons III (229.-221. g.p.m.ē.) Filips V (221.-179. g.p.m.ē.) Persejs (179.-168. g.p.m.ē.)

Maķedonija (sengr. Μακεδονία - Makedonia) - polisa Hellādas ziemeļaustrumos VIII-II gs.p.m.ē. Pievienojot apkārtējās zemes, basileja Filipa II laikā (350. gados p.m.ē.) uzsāka aktīvu ekspansijas politiku. Aleksandra IV valdīšanas laikā (336.-323. g.p.m.ē.) Maķedonija pakļāva visu Hellādu, iekaroja Mazāziju, Ēģipti, Persiju, izveidojot sava laika lielāko valsti pasaulē. Pēc Aleksandra nāves lielvalsts saira, tās provincēm kļūstot par suverēnām valstīm, bet pašas Maķedonijas robežās palika vairs tikai Balkānu pussala, kurā sengrieķu polisas pamazām atbrīvojās no tās varas viena pēc otras. 168. g.p.m.ē. pēc trim kariem Maķedoniju iekaroja Senā Roma, sadalot to četrās vasaļvalstīs. 149. g.p.m.ē. kāds Andrisks (Ἄνδρισκος) pasludināja sevi par Perseja dēlu Filipu, un kā Filips VI izraisīja maķedoniešu sacelšanos un ceturto Maķedonijas karu, pēc kura 148. g.p.m.ē. Maķedonija tika padarīta par Romas provinci.

Ilustratīvie materiāli

• 
  Aleksandra III impērija ap 320. g.p.m.ē.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 47. lpp.

---

• Eugene N. Borza. Before Alexander: constructing early Macedonia. - Regina Books, Claremont, 1999. ISBN 0941690970 (pb)
• Robin Lane Fox. Alexander the Great. - Penguin Books, 1973. ISBN 0-14-008878-4 (pb).
• Nicholas G. L. Hammond. The Macedonian State. - Oxford University Press, 1989. ISBN 0-19-814883-6

Resursi internetā par šo tēmu

• Historical Maps of Macedonia
• Ancient Macedonia
• The Museums of Macedonia
• Macedonian Heritage

---

• Шофман А.С. История античной Македонии. - Редакционно-издательский совет Казанского университета, 1960-1963