Atšķirības starp "Aleksandrijas skola" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Aleksandrijas skola''' - filosofijas virziens laikā no I gs.p.m.ē. līdz VI gs. Aleksandrijā, [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]]. Tiek izprasts atkarībā no konteksta: '''1.''' Šaurā nozīmē [[Filons no Aleksandrijas|Aleksandrijas Filona]] [[Jūdaisms|jūdaistiskā]] filosofija. Viņš dzīvoja un darbojās I gs.p.m.ē.-I gs. un interpretēja [[Tora|Toru]] ar t.s. ''stoiskā platonisma'' metodēm (stoiskais platonisms esamības pamatā lika [[Platpns|Platona]] idejas, bet interpretēja tās kā radošu uguni, kas plūst pa visu pasauli un rada tajā visu dzīvo un nedzīvo; stipri ietekmēja visu agrīnās [[kristietība]]s teoloģiju). Šī virziena pārstāvji bija [[Origens]], [[Kliments]] u.c. '''2.''' Plašākā nozīmē pie ''Aleksandrijas skolas'' dažkārt pieskaita pagānisko neopitagorismu un pirmo gadsimtu eklektiskās skolas, kā arī [[Neoplatonisms|neoplatonismu]] (kaut gan tas bija sastopams gan [[Senā Roma|Romā]], gan Sīrijā, gan Pergamā, gan pašā Aleksandrijā, turklāt gan pagāniskā, gan kristīgā veidā. '''3.''' Visbiežāk ar ''Aleksandrijas skolu'' saprot Filona un II-III gs. kristīgo domātāju iedibināto teoloģiski filosofisko skolu jeb katehizisko skolu (''τò òηζ ζατηχήσεωζ διδασκαλεϊον''), kas darbojās kā augstākā teoloģisko studiju mācību iestāde (sākot no II gs. otrās puses).
+
'''Aleksandrijas skola''' - filosofijas virziens laikā no I gs.p.m.ē. līdz VI gs. Aleksandrijā, [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]]. Tiek izprasts atkarībā no konteksta: '''1.''' Šaurā nozīmē [[Filons no Aleksandrijas|Aleksandrijas Filona]] [[Jūdaisms|jūdaistiskā]] filosofija, kurā tas interpretēja [[Tora|Toru]] ar t.s. ''stoiskā platonisma'' metodēm (stoiskais platonisms esamības pamatā lika [[Platpns|Platona]] idejas, bet interpretēja tās kā radošu uguni, kas plūst pa visu pasauli un rada tajā visu dzīvo un nedzīvo; stipri ietekmēja visu agrīnās [[kristietība]]s teoloģiju). Šī virziena pārstāvji bija [[Origens]], [[Kliments]] u.c. '''2.''' Plašākā nozīmē pie ''Aleksandrijas skolas'' dažkārt pieskaita pagānisko neopitagorismu un pirmo gadsimtu eklektiskās skolas, kā arī [[Neoplatonisms|neoplatonismu]] (kaut gan tas bija sastopams gan [[Senā Roma|Romā]], gan Sīrijā, gan Pergamā, gan pašā Aleksandrijā, turklāt gan pagāniskā, gan kristīgā veidā. '''3.''' Visbiežāk ar ''Aleksandrijas skolu'' saprot Filona un II-III gs. kristīgo domātāju iedibināto teoloģiski filosofisko skolu jeb katehizisko skolu (''τò òηζ ζατηχήσεωζ διδασκαλεϊον''), kas darbojās kā augstākā teoloģisko studiju mācību iestāde (sākot no II gs. otrās puses).
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 26. janvāris, plkst. 15.00

Aleksandrijas skola - filosofijas virziens laikā no I gs.p.m.ē. līdz VI gs. Aleksandrijā, Ēģiptē. Tiek izprasts atkarībā no konteksta: 1. Šaurā nozīmē Aleksandrijas Filona jūdaistiskā filosofija, kurā tas interpretēja Toru ar t.s. stoiskā platonisma metodēm (stoiskais platonisms esamības pamatā lika Platona idejas, bet interpretēja tās kā radošu uguni, kas plūst pa visu pasauli un rada tajā visu dzīvo un nedzīvo; stipri ietekmēja visu agrīnās kristietības teoloģiju). Šī virziena pārstāvji bija Origens, Kliments u.c. 2. Plašākā nozīmē pie Aleksandrijas skolas dažkārt pieskaita pagānisko neopitagorismu un pirmo gadsimtu eklektiskās skolas, kā arī neoplatonismu (kaut gan tas bija sastopams gan Romā, gan Sīrijā, gan Pergamā, gan pašā Aleksandrijā, turklāt gan pagāniskā, gan kristīgā veidā. 3. Visbiežāk ar Aleksandrijas skolu saprot Filona un II-III gs. kristīgo domātāju iedibināto teoloģiski filosofisko skolu jeb katehizisko skolu (τò òηζ ζατηχήσεωζ διδασκαλεϊον), kas darbojās kā augstākā teoloģisko studiju mācību iestāde (sākot no II gs. otrās puses).

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 13. lpp.

  • Философский словарь. / Под ред. И.Т. Фролова. - Политиздат, Москва, 1981, 445 с.
  • Саврей В.Я. Александрийская школа в истории философско-богословской мысли. - КомКнига, Москва, 2006, ISBN 5-484-00335-0

Resursi internetā par šo tēmu