Atšķirības starp "Ketlers Fridrihs Kazimirs, Kurzemes hercogs" versijām
m ("Ketlers Fridrihs Kazimirs,Kurzemes hercogs" pārdēvēju par "Ketlers Fridrihs Kazimirs, Kurzemes hercogs") |
m |
||
| 41. rindiņa: | 41. rindiņa: | ||
|} | |} | ||
'''Fridrihs II Kazimirs fon Ketlers''' (''Friedrich II Casimir von Kettler'', 1650.-1698.) - [[Ketlers Jēkabs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Jēkaba]] dēls, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] (no 1682. gada 10. janvāra līdz 1698. gada 22. janvārim). 1675. gada 5. oktobrī apprecējās ar Nasavas [[Grāfs|grāfa]] Heinriha (''Graf Heinrich von Nassau-Siegen'', 1611.-1652.) meitu Sofiju Amāliju (''Sophie Amalie, Prinzessin von Nassau-Siegen'', 10.01.1650.-25.12.1688.). 1691. gadā apprecējās otru reizi ar princesi Elizabeti Sofiju Hohencollernu (''Prinzessin Elisabeth Sophie'', 05.04.1674.-22.11.1748.), lielkūrfirsta Fridriha Vilhelma (''der Großen Kurfürst Friedrich Wilhelm I von Brandenburg'') meitu. Saņēma mantojumā nabadzīgu un izpostītu valsti, taču mīlēja greznu dzīvi, līdz ar to uzplauka māksla, mūzika un arhitektūra (piemēram, ievērojama Mītavas pilsētas un pils paplašināšana u.c.). Tika rīkotas neskaitāmas svinības un balles. Fridriha Kazimira operas trupa pieradināja plašākas aprindas pie vairākbalsu kora dziesmām. Opera pārveidoja arī deju, ko līdz tam pavadīja vienīgi ar dziesmām, sāka pāriet uz deju instrumentālās mūzikas pavadībā. Galms pilnībā tika pārcelts uz Mītavu. Fridriha Kazimira valdīšanas laikā Žečpospoļita palielināja savu ietekmi hercogistes politiskajā un ekonomiskajā dzīvē. Tāpat sāka parādīties arī Krievija intereses šajā reģionā. Pēc Mītavas ieņemšanas 1701. gada 23. jūlijā Stokholmas Arsenālam tika nodoti un inventarizēti hercogu ieroči un kara karogi, kas tagad glabājas Stokholmas Kara muzejā. | '''Fridrihs II Kazimirs fon Ketlers''' (''Friedrich II Casimir von Kettler'', 1650.-1698.) - [[Ketlers Jēkabs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Jēkaba]] dēls, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] (no 1682. gada 10. janvāra līdz 1698. gada 22. janvārim). 1675. gada 5. oktobrī apprecējās ar Nasavas [[Grāfs|grāfa]] Heinriha (''Graf Heinrich von Nassau-Siegen'', 1611.-1652.) meitu Sofiju Amāliju (''Sophie Amalie, Prinzessin von Nassau-Siegen'', 10.01.1650.-25.12.1688.). 1691. gadā apprecējās otru reizi ar princesi Elizabeti Sofiju Hohencollernu (''Prinzessin Elisabeth Sophie'', 05.04.1674.-22.11.1748.), lielkūrfirsta Fridriha Vilhelma (''der Großen Kurfürst Friedrich Wilhelm I von Brandenburg'') meitu. Saņēma mantojumā nabadzīgu un izpostītu valsti, taču mīlēja greznu dzīvi, līdz ar to uzplauka māksla, mūzika un arhitektūra (piemēram, ievērojama Mītavas pilsētas un pils paplašināšana u.c.). Tika rīkotas neskaitāmas svinības un balles. Fridriha Kazimira operas trupa pieradināja plašākas aprindas pie vairākbalsu kora dziesmām. Opera pārveidoja arī deju, ko līdz tam pavadīja vienīgi ar dziesmām, sāka pāriet uz deju instrumentālās mūzikas pavadībā. Galms pilnībā tika pārcelts uz Mītavu. Fridriha Kazimira valdīšanas laikā Žečpospoļita palielināja savu ietekmi hercogistes politiskajā un ekonomiskajā dzīvē. Tāpat sāka parādīties arī Krievija intereses šajā reģionā. Pēc Mītavas ieņemšanas 1701. gada 23. jūlijā Stokholmas Arsenālam tika nodoti un inventarizēti hercogu ieroči un kara karogi, kas tagad glabājas Stokholmas Kara muzejā. | ||
| + | [[Attēls:FrKazimirKettler_Courland_Flag.png|left|thumb|100px|Frīdriha Kazimira Holandes grenadieru pulka karogs (1673.)]] | ||
| + | |||
| + | |||
| + | {{Ksākums}} | ||
| + | {{amati|pirms = [[Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs|Jēkabs]]|virsraksts = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogs]]|periods = 1682.-1698.|pēc = [[Ketlers Fridrihs Vilhelms, Kurzemes hercogs|Fridrihs III Vilhelm]]}} | ||
| + | {{Kbeigas}} | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| − | + | ||
* Anmerkung der Solenitäten, so bey der Vermählung seines gnädigsten Fürsten Herzogs Friedrich Casimir Durchl. beobachtet worden. 1691. - Johana Kazimira Branta (''Johann Casimir Brandt'') izveidots Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira laulību ceremonijas apraksts - Dokuments atrodas LVVA, 5759. f., 2. apr., 524. lieta. | * Anmerkung der Solenitäten, so bey der Vermählung seines gnädigsten Fürsten Herzogs Friedrich Casimir Durchl. beobachtet worden. 1691. - Johana Kazimira Branta (''Johann Casimir Brandt'') izveidots Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira laulību ceremonijas apraksts - Dokuments atrodas LVVA, 5759. f., 2. apr., 524. lieta. | ||
---- | ---- | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. janvāris, plkst. 15.41
| 200px | |
| valda | 10.01.1682.-22.01.1698. |
| pirmā laulība | Sofija Amālija no Nasavas |
| bērni |
|
| otrā laulība | Elizabete Sofija no Brandenburgas |
| bērni |
|
| dzimta | Ketleru dinastija |
| tēvs | Jēkabs |
| māte | Luīze Šarlote |
| dzimis | 06.07.1650. Mītavā |
| miris | 22.01.1698. |
Fridrihs II Kazimirs fon Ketlers (Friedrich II Casimir von Kettler, 1650.-1698.) - Jēkaba dēls, Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs (no 1682. gada 10. janvāra līdz 1698. gada 22. janvārim). 1675. gada 5. oktobrī apprecējās ar Nasavas grāfa Heinriha (Graf Heinrich von Nassau-Siegen, 1611.-1652.) meitu Sofiju Amāliju (Sophie Amalie, Prinzessin von Nassau-Siegen, 10.01.1650.-25.12.1688.). 1691. gadā apprecējās otru reizi ar princesi Elizabeti Sofiju Hohencollernu (Prinzessin Elisabeth Sophie, 05.04.1674.-22.11.1748.), lielkūrfirsta Fridriha Vilhelma (der Großen Kurfürst Friedrich Wilhelm I von Brandenburg) meitu. Saņēma mantojumā nabadzīgu un izpostītu valsti, taču mīlēja greznu dzīvi, līdz ar to uzplauka māksla, mūzika un arhitektūra (piemēram, ievērojama Mītavas pilsētas un pils paplašināšana u.c.). Tika rīkotas neskaitāmas svinības un balles. Fridriha Kazimira operas trupa pieradināja plašākas aprindas pie vairākbalsu kora dziesmām. Opera pārveidoja arī deju, ko līdz tam pavadīja vienīgi ar dziesmām, sāka pāriet uz deju instrumentālās mūzikas pavadībā. Galms pilnībā tika pārcelts uz Mītavu. Fridriha Kazimira valdīšanas laikā Žečpospoļita palielināja savu ietekmi hercogistes politiskajā un ekonomiskajā dzīvē. Tāpat sāka parādīties arī Krievija intereses šajā reģionā. Pēc Mītavas ieņemšanas 1701. gada 23. jūlijā Stokholmas Arsenālam tika nodoti un inventarizēti hercogu ieroči un kara karogi, kas tagad glabājas Stokholmas Kara muzejā.
| Priekštecis: Jēkabs |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1682.-1698. |
Pēctecis: Fridrihs III Vilhelm |
Literatūra
- Anmerkung der Solenitäten, so bey der Vermählung seines gnädigsten Fürsten Herzogs Friedrich Casimir Durchl. beobachtet worden. 1691. - Johana Kazimira Branta (Johann Casimir Brandt) izveidots Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira laulību ceremonijas apraksts - Dokuments atrodas LVVA, 5759. f., 2. apr., 524. lieta.
- Louda, Jirí and Michael MacLagan. Lines of Succession: Heraldry of the Royal Families of Europe, 2nd edition. - Little, Brown and Company: London, 1999, table 93.
- European Royal History Journal: issue XLV, pages 33-37
