Majestātes tiesības: Atšķirības starp versijām
No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
jauns šķirklis |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* '''vāciski:''' ''Hoheitsrecht'' | * '''vāciski:''' ''Hoheitsrecht'' | ||
== Literatūra == | |||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 85. lpp. | |||
[[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | [[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. februāris, plkst. 08.39
Majestātes tiesības (lat. ius maiestatis, no maiestas, maiestatis - "diženums") - monarha personīgās tiesības viduslaikos: īpašumtiesības uz visu valsts teritoriju, neaizskaramība jeb tiesiskā imunitāte u.c. valsts galvas tiesības. Piemēram, 1794. gadā Vispārējās zemes tiesības Prūsijas karalistē par majestātes tiesībām uzskatīja ārlietas, likumdošanu, tiesas spriešanu, naudas kalšanu, valsts pārvaldes iestāžu kontroli un nodokļus.
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: Hoheitsrecht
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 85. lpp.
