Atšķirības starp "Aristarhs no Samas" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 18. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.shpltd.co.uk/hscont40.html Christianidis J. et al., Having a Knack for the Non-intuitive: Aristarchus’s Heliocentrism through Archimedes’s Geocentrism. // History of Science, Volume 40, Part 2, Number 128, June 2002, 147-168.] | ||
| + | * [http://www.springerlink.com/content/eug8714004460577/?p=f7d6bb13f5134705ba875d718cc16233&pi=0 Berggren J.L., Sidoli N., Aristarchus's On the Sizes and Distances of the Sun and the Moon: Greek and Arabic Texts. // Archive for History of Exact Sciences, Volume 61, No 3, pp. 213-254.] | ||
[[Kategorija:Personas]] | [[Kategorija:Personas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 5. februāris, plkst. 11.22
Aristarhs no Samas (Ἀρίσταρχος ὁ Σάμιος, ~320./310.-250./230. g.p.m.ē.) – sengrieķu filosofs, astronoms, pitagorietis, Stratona skolnieks, saistīts ar Aleksandrijas skolu. Viņa ģeometriski aprēķinātie attālumu mērījumi no Zemes līdz Saulei un Mēnesim, kā arī šo debess ķermeņu apmēru noteikšana ļāva viņam uzskatīt, ka Aristoteļa ģeocentriskā sistēma ir kļūdaina, un izveidot heliocentrisma sistēmu. Tā kā viņš nevarēja matemātiski un loģiski pierādīt savas sistēmas pareizību[1], laikabiedri heliocentrismu atzina tikai kā interesantu hipotēzi, un tā palika aizmirstībā līdz pat Kopernika laikam.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Tikai 1838. gadā Besels konstatēja zvaigžņu paralaksi, savukārt 1851. gadā ar Fuko svārsta palīdzību tika pierādīta Zemes rotācija ap savu asi, t.i. tikai ar XIX gs. vidu var runāt par heliocentrismu kā vērā ņemamu teoriju.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 27.-28. lpp.
- Еремеева А.И., Цицин Ф.А. История астрономии. - Изд-во МГУ, Москва, 1989
- Житомирский С.В. Античная астрономия и орфизм. - Янус-К, Москва, 2001
- Климишин И.А. Астрономия вчера и сегодня. - Наукова Думка, Киев, 1977
- Паннекук A. История астрономии. - Наука, Москва, 1966
- Рожанский И.Д. История естествознания в эпоху эллинизма и Римской империи. - Наука, Москва, 1988
- Щедровицкий Г.П. Опыт логического анализа рассуждений (Аристарх Самосский). / Щедровицкий Г.П. Философия. Наука. Методология. - Москва, 1997, ISBN 5-88969-002-7, С. 57-202.
- Щедровицкий Г.П. Опыт анализа отдельного текста, содержащего решение математической задачи. / Щедровицкий Г.П. О методе исследования мышления. — Москва, 2006, ISBN 5-903065-01-5, С. 286-359.
Resursi internetā par šo tēmu
- Christianidis J. et al., Having a Knack for the Non-intuitive: Aristarchus’s Heliocentrism through Archimedes’s Geocentrism. // History of Science, Volume 40, Part 2, Number 128, June 2002, 147-168.
- Berggren J.L., Sidoli N., Aristarchus's On the Sizes and Distances of the Sun and the Moon: Greek and Arabic Texts. // Archive for History of Exact Sciences, Volume 61, No 3, pp. 213-254.
