Atšķirības starp "Flīģeladjutants" versijām

* [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] pakāpe armijā un galmā kopš 1711. gada: [[Ģenerālfeldmaršals|ģenerālfeldmaršala]] flīģeladjutants, rangu tabulā IX kategorija (atbilstošs armijas [[Kapteinis|kapteiņa]] pakāpei). 1713. gadā ieviesa imperatora flīģeladjutanta pakāpi. [[Pēteris III, Krievijas imperators|Pētera III]] laikā flīģeladjutantu rangā pielīdzināja armijas [[Pulkvedis|pulkvedim]]. XVIII gs. beigās statusu pārstāj saistīt ar konkrētu adjutanta pienākumu pildīšanu un tas kļūst par goda pakāpi. Īpaša flīģeladjutantu privilēģija bija iespēja tapt paaugstinātiem dienesta pakāpē, neraugoties uz vakancēm. Ar 1797. gada [[Ukazs|ukazu]] tika noteikts, ka flīģeladjutanta pakāpi var piešķirt tikai tiem virsniekiem, kuri rangu tabulā ir zemāk par IV kategoriju, t.i. kļūstot par [[Ģenerālis|ģenerāli]], virsnieks zaudēja tiesības saukties par flīģeladjutantu, taču varēja pretendēt arī uz [[Ģenerāladjutants|ģenerāladjutanta]] (''генерал-адъютант'') nosaukumu. XIX gs. sākumā radās jēdziens "[[viņa imperatoriskās augstības svīta]]", kurā ietilpa visi flīģeladjutanti un ģenerāladjutanti. Svītā ietilpstošo virsnieku skaits mainījās, atkarībā no konkrētā imperatora prasībām (1914. gadā Svītā bija 56 flīģeladjutanti). To pienākumos ietilpa īpašu imperatora rīkojumu izpilde, lielāko tiesu ārpus galvaspilsētas (rekrutēšanas uzraudzība, zemnieku nemieru iemeslu izmeklēšana utt.), ārvalstu "augstāko personu" kā arī militāro delegāciju sagaidīšana un pavadīšana, piedalīšanās parādēs un skatēs, kur klāt ir arī imperators, dežūras imperatora rezidencē vai ceremonijās ar tā piedalīšanos ārpus rezidences. T.s. dežūras izpaudās kā imperatora informēšana par personām, kas ieradušās uz kopējo audienci, kārtības uzraudzīšana oficiālo ziņojumu imperatoram laikā, imperatora pavadīšana parādēs, skatēs u.c. publiskās iziešanās (piemēram, teātra vai operas apmeklējums). [[Pāvils I, Krievijas imperators|Pāvila I]] valdīšanas laika beigu posmā flīģeladjutantu uniformas papildināja ar sudraba uzšuvēm uz krūtīm, apkakles, piedurkņu un kabatu atlokiem. 1802. gadā flīģeladjutantu armijas uniforma tika papildināta ar īpašu Svītas mundieri: tumši zaļš audums ar sarkanu apkakli un aplocēm, izšūtām ar sudrabu, un [[Akselbante|akselbanti]] uz labā pleca. Papildus vēl bija baltas bikses un [[botforti]], kā arī [[trīsstūrene]]. 1807. gadā visi Svītas locekļi saņēma [[Epolete|epoleti]] uz kreisā pleca, bet kopš 1815. gada - uz abiem pleciem epoletes ar imperatora monogrammu uz tām (monogramma uz parastās uniformas [[uzpleči]]em vai Svītas uniformas epoletēm kļuva par piederības Svītai pamatpazīmi). 1814.-1817. gados Svītas mundieris kļūst vienrindu un papildinās ar apkakles, atloču un malu apkantējumu. 1847. gadā trīsstūrenesvietā tika ieviesta [[kaska]] ar baltu [[Sultāns|sultānu]]. 1855. gadā atkal bija divrindu mundieri, tagad ar zaļām cieši apspīlētām biksēm, kurām kājas ārmalā uzšūti [[lampasi]]. 1873. gadā tās nomainīja ar melnām [[Čakčiras|čakčirām]] un dubultlampasiem (baltās reitūzes saglabājās tikai saviesīgiem pasākumiem). 1862. gadā kaskas vietā ieviesa baltas naģenes ar apkantējumu un baltu sultānu priekšā, bet 1873. gadā tās atkal nomainīja kaskas (bez sultāna). 1882. gadā visai Svītai nomainīja uniformas pret zābakos sabāžamām zilām [[Šarovaras|šarovarām]] ar sarkaniem dubultlampasiem gar kājas ārpusi.