Atšķirības starp "Eremīts" versijām

Pašreizējā versija, 2008. gada 11. augusts, plkst. 06.17

Eremīts (lat. eremita, no gr. erēmos - vientuļš) - vientuļnieks; no laicīgās dzīves aizgājis un neapdzīvotā vietā apmeties, lai varētu sevi visu veltīt tikai lūgsnām un meditācijai, ticīgais.

Ieteicamā literatūra

• Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 332. lpp.