Eremīts

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Eremīts (lat. eremita, no gr. erēmos - vientuļš) - vientuļnieks; no laicīgās dzīves aizgājis un neapdzīvotā vietā apmeties, lai varētu sevi visu veltīt tikai lūgsnām un meditācijai, ticīgais.

Ieteicamā literatūra

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 332. lpp.
Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Eremīts&oldid=1259"