Atšķirības starp "Bēme Jakobs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bēme | + | '''Jakobs Bēme''' (''Jakob Böhme'', 1575.-1624.) – filosofs autodidakts, panteists. Savus dialektiskos minējumus par lietu un pasaules pretrunīgo dabu izteica poētisku tēlu un simbolu valodā, eklektiski aizgūstot tos no teoloģijas, astroloģijas, alķīmijas un kabalistikas. Vienkāršots [[Bībele]]s mītu pārstāstījums viņa darbos mijas ar visai oriģināliem spriedumiem un vērojumiem. Pēc Bēmes uzskata Dievs un daba ir vienoti, ārpus dabas nav nekā. Viss ir pretrunās un pat Dievā ir gan labais, gan ļaunais. Šo duālismu Bēme uzskatīja par pasaules attīstības pamatprincipu. Bēmes pamatdarbu „Aurora jeb austošā rīta blāzma…“ (1612.) kā herētisku nosodīja gan [[Romas Katoļu Baznīca]], gan [[protestanti]]. Atsevišķas Bēmes idejas ietekmēja turpmāko vācu filosofijas attīstību (Hamani, Hēgeli, Šellingu u.c.). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 5. marts, plkst. 12.43
Jakobs Bēme (Jakob Böhme, 1575.-1624.) – filosofs autodidakts, panteists. Savus dialektiskos minējumus par lietu un pasaules pretrunīgo dabu izteica poētisku tēlu un simbolu valodā, eklektiski aizgūstot tos no teoloģijas, astroloģijas, alķīmijas un kabalistikas. Vienkāršots Bībeles mītu pārstāstījums viņa darbos mijas ar visai oriģināliem spriedumiem un vērojumiem. Pēc Bēmes uzskata Dievs un daba ir vienoti, ārpus dabas nav nekā. Viss ir pretrunās un pat Dievā ir gan labais, gan ļaunais. Šo duālismu Bēme uzskatīja par pasaules attīstības pamatprincipu. Bēmes pamatdarbu „Aurora jeb austošā rīta blāzma…“ (1612.) kā herētisku nosodīja gan Romas Katoļu Baznīca, gan protestanti. Atsevišķas Bēmes idejas ietekmēja turpmāko vācu filosofijas attīstību (Hamani, Hēgeli, Šellingu u.c.).
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 47. lpp.
