Atšķirības starp "Vigi" versijām

'''Vigi''' (angl. ''Whigs'') - [[Parlaments|Parlamenta]] frakcija [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] XVII-XVIII gs., kuru pamatā veidoja [[protestanti]] un [[monarhija]]s pretinieki no lieltirgotāju un buržuāziskojušās [[aristokrātija]]s kā arī t.s. "jaunaristokrātijas" (kas titulus bija nesen kā nopirkuši vai saņēmuši par nopelniem) pārstāvji. Terminu sāka lietot 1678.-1681. gadu iekšpolitiskās krīzes laikā, kad par ''[[toriji]]em'' sāka dēvēt to Parlamenta deputātu daļu, kas bija pret (''Abhorrers'') apspriesto [[Džeimss II, Anglijas karalis|Džeimsa II]] atcelšanu no troņa, savukārt par ''vigiem'' sāka dēvēt tos deputātus, kuri bija par monarhijas likvidēšanu (''Petitioners''). Pēc 1688. gada valsts apvērsuma (t.s. [[Slavenā revolūcija]]) panāca [[Tiesību Bills, 1689.|Tiesību Billa]] pieņemšanu, nostiprinot Parlamenta varu. ''Vigu'' valdību laiks Anglijā raksturīgs ar korupcijas palielināšanos Parlamentā, valsts parāda palielināšanos, spekulāciju biržā uzplaukumu kā arī plašām zemes īpašumu konfiskācijām Īrijā, līdz vairākumu ieguva ''toriji''. Atkal pie varas ''vigi'' nāca (1714.-1762.) [[Džordžs I, Lielbritānijas karalis|Džordža I]] laikā, kad noformējās par [[Politiska partija|politisku partiju]] mūsdienu izpratnē (ar konkrē†u ideoloģiju un mērķiem) - var teikt, ka [[Hanoveres dinastija]]i saglabāt troni palīdzēja tikai ''vigu'' atbalsts un to līdera Roberta Volpola (''Sir Robert Walpole'') diplomāta talants. XVIII gs. 60.-80. gados liels skaits ''vigu'' pameta partiju un pievienojās ''torijiem'', ievērojami vājinot partijas ietekmi. Partijas ietekmi atjaunoja 1832. gada Parlamenta reforma, kas tajā pielaida jauno rūpnieku un tirdzniecības aprindu pārstāvjus. XIX gs. vidu, uzņemot savās rindās virkni mazāku politisko partiju, ''vigi'' transformējās par "Liberālo partiju".