Atšķirības starp "Bokls Henrijs Tomass" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Henry_Thomas_Buckle.jpg‎‎|right|thumb|200px|Henrijs Tomass Bokls]]
 
[[Attēls:Henry_Thomas_Buckle.jpg‎‎|right|thumb|200px|Henrijs Tomass Bokls]]
 
[[Attēls:H_T_Buckle_Coat_of_Arms.jpg‎‎|right|thumb|200px|Henrija Tomasa Bokla exlibris ar ģerboni]]
 
[[Attēls:H_T_Buckle_Coat_of_Arms.jpg‎‎|right|thumb|200px|Henrija Tomasa Bokla exlibris ar ģerboni]]
'''Henrijs Tomass Bokls''' (''Henry Thomas Buckle'', 1821.-1862.) – vēsturnieks autodidakts, pozitīvists, šahists. Dzimis 1821. gada 24. novembrī Lī<ref>Vecāki, kaut pastāvīgi dzīvoja Londonā, tur bija iebraukuši viesos, kad piedzima dēls.</ref> (''Lee''), Kentas grāfistē (''county of Kent''), [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijā]], turīga tirgotāja no Londonas<ref>Slavenākais no Bokliem bija sers Katberts Bokls (''Sir Cuthbert Buckle'') - Londonas mērs 1593. gadā.</ref> un kuģubūves uzņēmuma "Bagster & Buckle" līdzīpašnieka [[Toriji|torija]] Henrija Tomasa Bokla (''Thomas Henry Buckle, London merchant'', 1779.-1840.) un Džeinas Midltonas (''Jane Middleton''). Ģimenē vienīgais dēls (bija 2 māsas). Lēnās domāšanas un slinkuma dēļ lielāko tiesu izglītojies mājās (īsu brīdi mācījās ''Dr. Hollaway's school'', taču pameta to). 14 gadu vecumā ieinteresējās par matemātiku, kurā atklājās dotības. 18 gadu vecumā sācis aizrauties ar vēstures studijām un svešvalodu apguvi, vākt personisko bibliotēku. 1840. gadā ar ģimeni apceļoja Centrāleiropu (vācu zemes, Beļģiju, Holandi, Franciju, Itāliju). Sabiedrībā bija pazīstams kā talantīgs šahists, kurš piedalījās visai ievērojamos turnīros, kā arī kā kaislīgs cigāru smēķētājs. Laikā no 1857. līdz 1861. gadam publicējis fundamentālu analītisku apskatu "Civilizācijas vēsture Anglijā" (''History of Civilization in England''), ko bija rakstījis pēdējos desmit gadus. 1859. gada 1. aprilī mira viņa māte. Pēc mātes nāves un pētījuma izdošanas devies atgūt sirdsmieru ceļojumā pa [[Svētā zeme|Svēto zemi]], kur Damaskā saslima ar tīfu un 1862. gada 29. maijā mira. Uzskatīja, ka cilvēces vēsture nav nejaušu sakritību virkne, bet gribas brīvība ir tikai ilūzija, aicinot vēstures pētījumos pielietot dabaszinātņu metodes. Savā darbā, kritizēdams vēstures teoloģisko traktējumu, Bokls centās atklāt vēstures procesa likumsakarības un demonstrēt to darbību ar piemēriem, salīdzinot vēstures gaitu dažādās zemēs. Īpašu vērību pievērsa lielu ļaužu masu uzvedības statistiskajiem raksturlielumiem. Būdams [[Ģeogrāfiskais determinisms|ģeogrāfiskā determinisma]] pārstāvis, atsevišķu tautu un kultūru vēsturiskās attīstības atšķirības skaidroja ar dabas faktoru (klimats, reljefs, pieejamā pārtika un iespējamie tās sagādes veidi) ietekmi: "viss ir mijiedarbības rezultāts: ārējā vide iedarbojas uz cilvēka garu un cilvēka gars iedarbojas uz ārējo vidi". Tāpat kā [[Konts Ogists|Konts]], uzskatīja par vēsturiskās attīstības galveno faktoru prāta progresu, skeptiski raudzīdamies uz ideju par tikumisko progresu.
+
'''Henrijs Tomass Bokls''' (''Henry Thomas Buckle'', 1821.-1862.) – vēsturnieks autodidakts, pozitīvists, šahists. Dzimis 1821. gada 24. novembrī Lī<ref>Vecāki, kaut pastāvīgi dzīvoja Londonā, tur bija iebraukuši viesos, kad piedzima dēls.</ref> (''Lee''), Kentas grāfistē (''county of Kent''), [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijā]], turīga tirgotāja no Londonas<ref>Slavenākais no Bokliem bija sers Katberts Bokls (''Sir Cuthbert Buckle'') - Londonas mērs 1593. gadā.</ref> un kuģubūves uzņēmuma "Bagster & Buckle" līdzīpašnieka [[Toriji|torija]] Henrija Tomasa Bokla (''Thomas Henry Buckle, London merchant'', 1779.-1840.) un Džeinas Midltonas (''Jane Middleton''). Ģimenē vienīgais dēls (bija 2 māsas). Lēnās domāšanas un slinkuma dēļ lielāko tiesu izglītojies mājās (īsu brīdi mācījās ''Dr. Hollaway's school'', taču pameta to). 14 gadu vecumā ieinteresējās par matemātiku, kurā atklājās dotības. 18 gadu vecumā sācis aizrauties ar vēstures studijām un svešvalodu apguvi, vākt personisko bibliotēku. 1840. gadā ar ģimeni apceļoja Centrāleiropu (vācu zemes, Beļģiju, Holandi, Franciju, Itāliju). Sabiedrībā bija pazīstams kā talantīgs šahists, kurš piedalījās visai ievērojamos turnīros, kā arī kā kaislīgs cigāru smēķētājs. Laikā no 1857. līdz 1861. gadam publicējis fundamentālu analītisku apskatu "Civilizācijas vēsture Anglijā" (''History of Civilization in England''), ko bija rakstījis pēdējos desmit gadus. 1859. gada 1. aprilī mira viņa māte. Pēc mātes nāves un pētījuma izdošanas devies atgūt sirdsmieru ceļojumā pa [[Svētā zeme|Svēto zemi]], kur Damaskā saslima ar tīfu un 1862. gada 29. maijā mira. Uzskatīja, ka cilvēces vēsture nav nejaušu sakritību virkne, bet gribas brīvība ir tikai ilūzija, aicinot vēstures pētījumos pielietot dabaszinātņu metodes. Savā darbā, kritizēdams vēstures teoloģisko traktējumu, Bokls centās atklāt vēstures procesa likumsakarības un demonstrēt to darbību ar piemēriem, salīdzinot vēstures gaitu dažādās zemēs. Īpašu vērību pievērsa lielu ļaužu masu uzvedības statistiskajiem raksturlielumiem. Būdams [[Ģeogrāfiskais determinisms|ģeogrāfiskā determinisma]] pārstāvis, atsevišķu tautu un kultūru vēsturiskās attīstības atšķirības skaidroja ar dabas faktoru (klimats, reljefs, pieejamā pārtika un iespējamie tās sagādes veidi) ietekmi: "viss ir mijiedarbības rezultāts: ārējā vide iedarbojas uz cilvēka garu un cilvēka gars iedarbojas uz ārējo vidi". Tāpat kā [[Konts Ogists|Konts]], uzskatīja par vēsturiskās attīstības galveno faktoru prāta progresu, skeptiski raudzīdamies uz ideju par tikumisko progresu. Liberālis, uzskatīja, ka jo mazāk valsts vara jaucas cilvēku dzīvē, jo labāk.
  
 
'''Darbi:'''
 
'''Darbi:'''
20. rindiņa: 20. rindiņa:
 
----
 
----
 
* Venanzio Laudi. Buckle: ritratto inedito di un dilettante. - Messaggerie Scacchististiche, Brescia, 1994
 
* Venanzio Laudi. Buckle: ritratto inedito di un dilettante. - Messaggerie Scacchististiche, Brescia, 1994
 +
----
 +
* Чернышевский Н.Г. Замечания на книгу Г.Т. Бокля «История цивилизации в Англии». / Полн. собр. соч., т. 16, - Москва, 1953
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 18. marts, plkst. 15.51

Henrijs Tomass Bokls
Henrija Tomasa Bokla exlibris ar ģerboni

Henrijs Tomass Bokls (Henry Thomas Buckle, 1821.-1862.) – vēsturnieks autodidakts, pozitīvists, šahists. Dzimis 1821. gada 24. novembrī Lī[1] (Lee), Kentas grāfistē (county of Kent), Lielbritānijā, turīga tirgotāja no Londonas[2] un kuģubūves uzņēmuma "Bagster & Buckle" līdzīpašnieka torija Henrija Tomasa Bokla (Thomas Henry Buckle, London merchant, 1779.-1840.) un Džeinas Midltonas (Jane Middleton). Ģimenē vienīgais dēls (bija 2 māsas). Lēnās domāšanas un slinkuma dēļ lielāko tiesu izglītojies mājās (īsu brīdi mācījās Dr. Hollaway's school, taču pameta to). 14 gadu vecumā ieinteresējās par matemātiku, kurā atklājās dotības. 18 gadu vecumā sācis aizrauties ar vēstures studijām un svešvalodu apguvi, vākt personisko bibliotēku. 1840. gadā ar ģimeni apceļoja Centrāleiropu (vācu zemes, Beļģiju, Holandi, Franciju, Itāliju). Sabiedrībā bija pazīstams kā talantīgs šahists, kurš piedalījās visai ievērojamos turnīros, kā arī kā kaislīgs cigāru smēķētājs. Laikā no 1857. līdz 1861. gadam publicējis fundamentālu analītisku apskatu "Civilizācijas vēsture Anglijā" (History of Civilization in England), ko bija rakstījis pēdējos desmit gadus. 1859. gada 1. aprilī mira viņa māte. Pēc mātes nāves un pētījuma izdošanas devies atgūt sirdsmieru ceļojumā pa Svēto zemi, kur Damaskā saslima ar tīfu un 1862. gada 29. maijā mira. Uzskatīja, ka cilvēces vēsture nav nejaušu sakritību virkne, bet gribas brīvība ir tikai ilūzija, aicinot vēstures pētījumos pielietot dabaszinātņu metodes. Savā darbā, kritizēdams vēstures teoloģisko traktējumu, Bokls centās atklāt vēstures procesa likumsakarības un demonstrēt to darbību ar piemēriem, salīdzinot vēstures gaitu dažādās zemēs. Īpašu vērību pievērsa lielu ļaužu masu uzvedības statistiskajiem raksturlielumiem. Būdams ģeogrāfiskā determinisma pārstāvis, atsevišķu tautu un kultūru vēsturiskās attīstības atšķirības skaidroja ar dabas faktoru (klimats, reljefs, pieejamā pārtika un iespējamie tās sagādes veidi) ietekmi: "viss ir mijiedarbības rezultāts: ārējā vide iedarbojas uz cilvēka garu un cilvēka gars iedarbojas uz ārējo vidi". Tāpat kā Konts, uzskatīja par vēsturiskās attīstības galveno faktoru prāta progresu, skeptiski raudzīdamies uz ideju par tikumisko progresu. Liberālis, uzskatīja, ka jo mazāk valsts vara jaucas cilvēku dzīvē, jo labāk.

Darbi:

  • History of Civilization in England, 2 vol. -,J. W. Parker & Son: London 1857-1861
  • The Miscellaneous and Posthumous Works of Henry Thomas Buckle / Hg. Helen Taylor, 3 vol., - London 1872
  • On Scotland and the Scotch Intellect - University of Chicago Press, 1970

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Vecāki, kaut pastāvīgi dzīvoja Londonā, tur bija iebraukuši viesos, kad piedzima dēls.
  2. Slavenākais no Bokliem bija sers Katberts Bokls (Sir Cuthbert Buckle) - Londonas mērs 1593. gadā.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 53. lpp.

  • G. R. St. Aubyn. A Victorian Eminence: Life and Works of Henry Thomas Buckle. - London, 1964
  • Alfred Thomas Huth. The Life and Writings of H. T. Buckle, 2 vol. - Sampson Low & Co., London, 1880

  • Venanzio Laudi. Buckle: ritratto inedito di un dilettante. - Messaggerie Scacchististiche, Brescia, 1994

  • Чернышевский Н.Г. Замечания на книгу Г.Т. Бокля «История цивилизации в Англии». / Полн. собр. соч., т. 16, - Москва, 1953

Resursi internetā par šo tēmu