Atšķirības starp "Brentano Francis" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Francis Brentano''' (1838.-1917.) – filosofs, ideālists. Filosofijas pasniedzējs Vircburgā, pēc tam Vīnes universitātē. Izveidoja pats savu filosofisko koncepciju sistēmu: [[Teisms|teisma]] un [[sholastika]]s papildinātu metafiziku. Brentano interešu galvenā sfēra bija psiholoģija. Pamatojoties uz empīrisko psiholoģiju, viņš izveidoja ideālistisku mācību par psihes fenomenu "intencionalitāti": objekts pastāv tikai kā subjekta "intencijas" (nodoma) priekšmets. Brentano mācība ietekmēja Huserlu u.c. Rietumeiropas filosofus, tāpēc viņu uzskata par vienu no ideālistiskās vērtību teorijas pamatlicējiem austriešu filosofijā. Galvenie darbi: "Psiholoģija no empīriskā viedokļa" (1874.), "Par tikumiskās izziņas izcelšanos" (1889.), "Filozofijas četras fāzes un tās pašreizējais stāvoklis" (1895.). | + | '''Francis Brentano''' (''Franz Brentano'', 1838.-1917.) – filosofs, ideālists. Filosofijas pasniedzējs Vircburgā, pēc tam Vīnes universitātē. Izveidoja pats savu filosofisko koncepciju sistēmu: [[Teisms|teisma]] un [[sholastika]]s papildinātu metafiziku. Brentano interešu galvenā sfēra bija psiholoģija. Pamatojoties uz empīrisko psiholoģiju, viņš izveidoja ideālistisku mācību par psihes fenomenu "intencionalitāti": objekts pastāv tikai kā subjekta "intencijas" (nodoma) priekšmets. Brentano mācība ietekmēja Huserlu u.c. Rietumeiropas filosofus, tāpēc viņu uzskata par vienu no ideālistiskās vērtību teorijas pamatlicējiem austriešu filosofijā. Galvenie darbi: "Psiholoģija no empīriskā viedokļa" (1874.), "Par tikumiskās izziņas izcelšanos" (1889.), "Filozofijas četras fāzes un tās pašreizējais stāvoklis" (1895.). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 19. marts, plkst. 15.17
Francis Brentano (Franz Brentano, 1838.-1917.) – filosofs, ideālists. Filosofijas pasniedzējs Vircburgā, pēc tam Vīnes universitātē. Izveidoja pats savu filosofisko koncepciju sistēmu: teisma un sholastikas papildinātu metafiziku. Brentano interešu galvenā sfēra bija psiholoģija. Pamatojoties uz empīrisko psiholoģiju, viņš izveidoja ideālistisku mācību par psihes fenomenu "intencionalitāti": objekts pastāv tikai kā subjekta "intencijas" (nodoma) priekšmets. Brentano mācība ietekmēja Huserlu u.c. Rietumeiropas filosofus, tāpēc viņu uzskata par vienu no ideālistiskās vērtību teorijas pamatlicējiem austriešu filosofijā. Galvenie darbi: "Psiholoģija no empīriskā viedokļa" (1874.), "Par tikumiskās izziņas izcelšanos" (1889.), "Filozofijas četras fāzes un tās pašreizējais stāvoklis" (1895.).
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 54. lpp.
