Atšķirības starp "Brentano Francis" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Brentano_Franz.jpg|right|thumb|200px|Francis Brentan]] | ||
'''Francis Brentano''' (''Franz Brentano'', 1838.-1917.) – filosofs, ideālists. Zinātņu doktora grādu ieguva 1862. gadā ar disertāciju "Par esošā daudzveidīgo nozīmi atbilstoši Aristotelim" (''Von der mannigfachen Bedeutung des Seienden nach Aristoteles''). Filosofijas pasniedzējs Vircburgā, pēc tam Vīnes universitātē. Izveidoja pats savu filosofisko koncepciju sistēmu: [[Teisms|teisma]] un [[sholastika]]s papildinātu metafiziku. Brentano interešu galvenā sfēra bija psiholoģija. Pamatojoties uz empīrisko psiholoģiju, viņš izveidoja ideālistisku mācību par psihes fenomenu "intencionalitāti": objekts pastāv tikai kā subjekta "intencijas" (nodoma) priekšmets. Brentano mācība ietekmēja [[Huserls Edmunds|Huserlu]], [[Heidegers Martins|Heidegeru]] u.c. Rietumeiropas filosofus, tāpēc viņu uzskata par vienu no ideālistiskās vērtību teorijas pamatlicējiem austriešu filosofijā. Galvenie darbi: "Psiholoģija no empīriskā viedokļa" (1874.), "Par tikumiskās izziņas izcelšanos" (1889.), "Filozofijas četras fāzes un tās pašreizējais stāvoklis" (1895.). | '''Francis Brentano''' (''Franz Brentano'', 1838.-1917.) – filosofs, ideālists. Zinātņu doktora grādu ieguva 1862. gadā ar disertāciju "Par esošā daudzveidīgo nozīmi atbilstoši Aristotelim" (''Von der mannigfachen Bedeutung des Seienden nach Aristoteles''). Filosofijas pasniedzējs Vircburgā, pēc tam Vīnes universitātē. Izveidoja pats savu filosofisko koncepciju sistēmu: [[Teisms|teisma]] un [[sholastika]]s papildinātu metafiziku. Brentano interešu galvenā sfēra bija psiholoģija. Pamatojoties uz empīrisko psiholoģiju, viņš izveidoja ideālistisku mācību par psihes fenomenu "intencionalitāti": objekts pastāv tikai kā subjekta "intencijas" (nodoma) priekšmets. Brentano mācība ietekmēja [[Huserls Edmunds|Huserlu]], [[Heidegers Martins|Heidegeru]] u.c. Rietumeiropas filosofus, tāpēc viņu uzskata par vienu no ideālistiskās vērtību teorijas pamatlicējiem austriešu filosofijā. Galvenie darbi: "Psiholoģija no empīriskā viedokļa" (1874.), "Par tikumiskās izziņas izcelšanos" (1889.), "Filozofijas četras fāzes un tās pašreizējais stāvoklis" (1895.). | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 19. marts, plkst. 15.33
Francis Brentano (Franz Brentano, 1838.-1917.) – filosofs, ideālists. Zinātņu doktora grādu ieguva 1862. gadā ar disertāciju "Par esošā daudzveidīgo nozīmi atbilstoši Aristotelim" (Von der mannigfachen Bedeutung des Seienden nach Aristoteles). Filosofijas pasniedzējs Vircburgā, pēc tam Vīnes universitātē. Izveidoja pats savu filosofisko koncepciju sistēmu: teisma un sholastikas papildinātu metafiziku. Brentano interešu galvenā sfēra bija psiholoģija. Pamatojoties uz empīrisko psiholoģiju, viņš izveidoja ideālistisku mācību par psihes fenomenu "intencionalitāti": objekts pastāv tikai kā subjekta "intencijas" (nodoma) priekšmets. Brentano mācība ietekmēja Huserlu, Heidegeru u.c. Rietumeiropas filosofus, tāpēc viņu uzskata par vienu no ideālistiskās vērtību teorijas pamatlicējiem austriešu filosofijā. Galvenie darbi: "Psiholoģija no empīriskā viedokļa" (1874.), "Par tikumiskās izziņas izcelšanos" (1889.), "Filozofijas četras fāzes un tās pašreizējais stāvoklis" (1895.).
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 54. lpp.
