Atšķirības starp "Senešals" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Senešals''' ( | + | '''Senešals''' (vecfr. ''sénéchal'' - "vecākais kalpotājs", no lat. ''senex'' - "sirmgalvis" + senaugšvāc. ''scalc'' - "kalps") - augstākais galma ierēdņa amats, izveidots [[Franku valsts|Franku valstī]] VI-VII gs., kurš pārzināja [[Karalis|karaļa]] personisko lietvedību, monarha rezidences kalpotājus un, līdzīgi kā angļu [[virsstjuarts]] (''High-Steward'') pildīja tiesneša pienākumus. Amats tika iedibināts arī Normandijas, Burgundijas, Bretaņas un Akvitānijas [[Hercogs|hercogu]] galmos, kā arī Flandrijas, Šampaņas un Tulūzas [[Grāfs|grāfu]] galmos - attiecīgi karaļa ''senešals'' tika dēvēts par '''''lielsenešalu''''' (''Grand Sénéchal''). [[Francijas karaliste|Francijā]] kā galma amats likvidēts 1191. gadā. Turpmāk ''senešals'' bija karaļa ierēdnis, lielāka tiesas apgabala - senešalistes (''sénéchaussée'') vadītājs. |
| + | |||
| + | Vācu valstī šos pienākumus pildīja karaļa [[galdzinis]] (''Drussard, Truchsess'' - no senaugšvāc. ''truhtsâzo''). | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. aprīlis, plkst. 05.13
Senešals (vecfr. sénéchal - "vecākais kalpotājs", no lat. senex - "sirmgalvis" + senaugšvāc. scalc - "kalps") - augstākais galma ierēdņa amats, izveidots Franku valstī VI-VII gs., kurš pārzināja karaļa personisko lietvedību, monarha rezidences kalpotājus un, līdzīgi kā angļu virsstjuarts (High-Steward) pildīja tiesneša pienākumus. Amats tika iedibināts arī Normandijas, Burgundijas, Bretaņas un Akvitānijas hercogu galmos, kā arī Flandrijas, Šampaņas un Tulūzas grāfu galmos - attiecīgi karaļa senešals tika dēvēts par lielsenešalu (Grand Sénéchal). Francijā kā galma amats likvidēts 1191. gadā. Turpmāk senešals bija karaļa ierēdnis, lielāka tiesas apgabala - senešalistes (sénéchaussée) vadītājs.
Vācu valstī šos pienākumus pildīja karaļa galdzinis (Drussard, Truchsess - no senaugšvāc. truhtsâzo).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 95. lpp.
