Atšķirības starp "Postende" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Pastendes_muiza.jpg|right|thumb|200px| | + | [[Attēls:Pastendes_muiza.jpg|right|thumb|200px|muižas centrālā ēka]] |
| + | [[Attēls:Pastendes_kalpu_maaja.jpg|right|thumb|200px|muižas kalpu mājas ēka]] | ||
'''Postendes muiža''' (vāc. ''Postenden'', mūsd. '''Pastende''') - apdzīvota vieta, muiža Latvijas rietumu daļā, Kurzemē, Talsu rajonā (5 km no Talsiem pie Stendes upes). Līdz 1945. gadam Pastendes pagasts. No 1980. gada Ģibuļu pagasta centrs. Rakstītos avotos Postendes ciem nosaukums pirmo reizi parādās 1288. gadā, kad Ordeņa mestrs Pastendi izlēņo kādam Helmerdam. 1406. gadā tā izlēņota Didriham no Talsiem, bet no 1476. līdz 1920. gadam Pastendes muiža sākumā ir lēnis, pēc tam dzimtsīpašumā fon Hānu dzimtai: Pirmais Pastendes muižturis bija barons Heinrihs fon Hāns, bet pēdējais – barons Eberhards Edmunds Teodors Vilhelms Nikolass fon Hāns (1893-1945). Muižas apbūve šajā vietā veidojusies sākot ar XVII gs. 1700. gadā uzcēla jaunu muižas ēku. Tika izveidots noslēgs saimniecības pagalms, kuru ieskāva stallis, vāgūzis, klēts, kalpu māja, saimniecības ēkas un mūra žogs ar vairākiem vārtiem. Žogs ieskāva arī parādes pagalmu un kungu māju, kura atradās tajā pašā vietā, kur jaunā pils. Piebraucamais ceļš šajā laikā gāja gar dzirnavu dīķi, aiz kura šajā laikā veidots regulārs dārzs ar liepu alejām un rindām. Nākošās kapitālās pārbūves veiktas 1780.-1800. gados. Viena no pirmajām muižām Kurzemē, kur 1836. gadā atceltas klaušas, pārejot uz naudas renti. Mūsdienās redzamais Pastendes muižas ēku ansamblis izveidots XIX gs. pirmajā pusē barona Teodora fon Hāna (1788.-1868.) laikā. Apbūves ansamblī ir muižnieku dzīvojamā ēka – pils un divas vienstāvu kalpu mājas, kas novietotas simetriski viena pret otru uz rietumiem no pils ēkas. Pils būvēta klasicisma stilā ar centrālajiem portikiem un sānu rizalītiem. Tālu ārpus pamata būvmasas izejošie četru kolonnu portiki abās galvenajās fasādēs noslēdzas ar trijstūra frontoniem. Ķieģeļu kolonnas balstās uz granīta pamata, ir gludi slīpētas un apmestas. Uz portiku pamatni ved pakāpieni. Austrumu fasādes sānu rizalīti ir izteiktos būvapjomos, bet rietumu fasādē tie tikai nedaudz izvirzīti no kopējās sienas plaknes, akcentējot galus ar trijstūra frontoniem. Rizalītu fasādes dekorē rozetes un seklas arkveida nišas, kas aptver abu stāvu logailas. Pils ir ķieģeļu ēka ar augstu divslīpju jumtu nošlauptiem galiem. Iekštelpās lielā mērā saglabājies sākotnējais, stingri simetriskais telpu plānojums, kā arī atsevišķas interjera detaļas. Abas kalpu mājas un pils no trim pusēm norobežo dārzu, kas lēzenā slīpumā nolaižas līdz pat Stendes upes krastam. Arī kalpu māju būvformas stingri saskaņotas ar pili, veidojot vienotu, simetrisku arhitektūras ansambli, kas bez ievērojamām pārbūvēm saglabājies līdz mūsu dienām, tāpat arī parks un dīķi. Parku veidoja trīs autonomi iecirkņi: ainaviskais parks ar pils parādes ieejas puses stādījumiem, kas turpinājās otrpus pilij starp Vidusezeru, klēti un muižas kalpotāju māju; tad četru bosketu (angļu un vācu dārzu mākslā veidots, krūmājiem apaudzināts laukums ar atsevišķiem lielākiem kokiem vai koku puduriem) un vismaz 30 hektārus plašs vizuāli ar muižas pili nesaistīts regulāra plānojuma dārzs aiz Vidusezera. Pastendes muižas parkā aug vairāki dižkoki, kas stādīti vēl muižas laikos: 3 ozoli (5,9, 6,5 m un 4,7 m), „Misteru ozols” (5,8 m), liepa pie (4,5 m), sudrabvītols (6,85 m). Kompleksā ietilpa arī Pastendes ūdens dzirnavas, kas atradās Stendes upes uzpludinātā trešā dīķa (Dzirnavezera) rietumu galā. Tās darbojās vēl pārdesmit gadus pēc Otrā pasaules kara, LPSR laikā (tad dzirnavu mehānismu darbināja elektromotors bez ūdens dzinējspēka, līdz 90. gadu sākumā ēga tika sagrauta un izpārdota būvmateriālos). XX gs. 20. gados muiža konfiscēta un nonāca Latvijas valsts īpašumā. No 1938. gada janvāra līdz 1941. gada maijam Pastendes muižā bija dislocētas Latvijas armijas 2. Ventspils kājnieku pulka daļas. Muižas ziemeļu spārnu līdz repatriācijai apdzīvoja Eberharda fon Hāna ģimene. 2 Pasaules kara gados laikā no 1941. gada jūlija līdz novembrim nacistiskās Vācijas okupācijas varas iestādes iekārtoja muižā koncentrācijas nometni, kur turēja ap 200 ieslodzīto. No 1944. gada oktobra līdz 1945. gada 8. maijam Pastendes muižā un Pastendes pamatskolā atradās vācu armijas kara lazarete. Kopš 1945. gada muižas ēkā atrodas Pastendes pamatskola. | '''Postendes muiža''' (vāc. ''Postenden'', mūsd. '''Pastende''') - apdzīvota vieta, muiža Latvijas rietumu daļā, Kurzemē, Talsu rajonā (5 km no Talsiem pie Stendes upes). Līdz 1945. gadam Pastendes pagasts. No 1980. gada Ģibuļu pagasta centrs. Rakstītos avotos Postendes ciem nosaukums pirmo reizi parādās 1288. gadā, kad Ordeņa mestrs Pastendi izlēņo kādam Helmerdam. 1406. gadā tā izlēņota Didriham no Talsiem, bet no 1476. līdz 1920. gadam Pastendes muiža sākumā ir lēnis, pēc tam dzimtsīpašumā fon Hānu dzimtai: Pirmais Pastendes muižturis bija barons Heinrihs fon Hāns, bet pēdējais – barons Eberhards Edmunds Teodors Vilhelms Nikolass fon Hāns (1893-1945). Muižas apbūve šajā vietā veidojusies sākot ar XVII gs. 1700. gadā uzcēla jaunu muižas ēku. Tika izveidots noslēgs saimniecības pagalms, kuru ieskāva stallis, vāgūzis, klēts, kalpu māja, saimniecības ēkas un mūra žogs ar vairākiem vārtiem. Žogs ieskāva arī parādes pagalmu un kungu māju, kura atradās tajā pašā vietā, kur jaunā pils. Piebraucamais ceļš šajā laikā gāja gar dzirnavu dīķi, aiz kura šajā laikā veidots regulārs dārzs ar liepu alejām un rindām. Nākošās kapitālās pārbūves veiktas 1780.-1800. gados. Viena no pirmajām muižām Kurzemē, kur 1836. gadā atceltas klaušas, pārejot uz naudas renti. Mūsdienās redzamais Pastendes muižas ēku ansamblis izveidots XIX gs. pirmajā pusē barona Teodora fon Hāna (1788.-1868.) laikā. Apbūves ansamblī ir muižnieku dzīvojamā ēka – pils un divas vienstāvu kalpu mājas, kas novietotas simetriski viena pret otru uz rietumiem no pils ēkas. Pils būvēta klasicisma stilā ar centrālajiem portikiem un sānu rizalītiem. Tālu ārpus pamata būvmasas izejošie četru kolonnu portiki abās galvenajās fasādēs noslēdzas ar trijstūra frontoniem. Ķieģeļu kolonnas balstās uz granīta pamata, ir gludi slīpētas un apmestas. Uz portiku pamatni ved pakāpieni. Austrumu fasādes sānu rizalīti ir izteiktos būvapjomos, bet rietumu fasādē tie tikai nedaudz izvirzīti no kopējās sienas plaknes, akcentējot galus ar trijstūra frontoniem. Rizalītu fasādes dekorē rozetes un seklas arkveida nišas, kas aptver abu stāvu logailas. Pils ir ķieģeļu ēka ar augstu divslīpju jumtu nošlauptiem galiem. Iekštelpās lielā mērā saglabājies sākotnējais, stingri simetriskais telpu plānojums, kā arī atsevišķas interjera detaļas. Abas kalpu mājas un pils no trim pusēm norobežo dārzu, kas lēzenā slīpumā nolaižas līdz pat Stendes upes krastam. Arī kalpu māju būvformas stingri saskaņotas ar pili, veidojot vienotu, simetrisku arhitektūras ansambli, kas bez ievērojamām pārbūvēm saglabājies līdz mūsu dienām, tāpat arī parks un dīķi. Parku veidoja trīs autonomi iecirkņi: ainaviskais parks ar pils parādes ieejas puses stādījumiem, kas turpinājās otrpus pilij starp Vidusezeru, klēti un muižas kalpotāju māju; tad četru bosketu (angļu un vācu dārzu mākslā veidots, krūmājiem apaudzināts laukums ar atsevišķiem lielākiem kokiem vai koku puduriem) un vismaz 30 hektārus plašs vizuāli ar muižas pili nesaistīts regulāra plānojuma dārzs aiz Vidusezera. Pastendes muižas parkā aug vairāki dižkoki, kas stādīti vēl muižas laikos: 3 ozoli (5,9, 6,5 m un 4,7 m), „Misteru ozols” (5,8 m), liepa pie (4,5 m), sudrabvītols (6,85 m). Kompleksā ietilpa arī Pastendes ūdens dzirnavas, kas atradās Stendes upes uzpludinātā trešā dīķa (Dzirnavezera) rietumu galā. Tās darbojās vēl pārdesmit gadus pēc Otrā pasaules kara, LPSR laikā (tad dzirnavu mehānismu darbināja elektromotors bez ūdens dzinējspēka, līdz 90. gadu sākumā ēga tika sagrauta un izpārdota būvmateriālos). XX gs. 20. gados muiža konfiscēta un nonāca Latvijas valsts īpašumā. No 1938. gada janvāra līdz 1941. gada maijam Pastendes muižā bija dislocētas Latvijas armijas 2. Ventspils kājnieku pulka daļas. Muižas ziemeļu spārnu līdz repatriācijai apdzīvoja Eberharda fon Hāna ģimene. 2 Pasaules kara gados laikā no 1941. gada jūlija līdz novembrim nacistiskās Vācijas okupācijas varas iestādes iekārtoja muižā koncentrācijas nometni, kur turēja ap 200 ieslodzīto. No 1944. gada oktobra līdz 1945. gada 8. maijam Pastendes muižā un Pastendes pamatskolā atradās vācu armijas kara lazarete. Kopš 1945. gada muižas ēkā atrodas Pastendes pamatskola. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. aprīlis, plkst. 18.27
Postendes muiža (vāc. Postenden, mūsd. Pastende) - apdzīvota vieta, muiža Latvijas rietumu daļā, Kurzemē, Talsu rajonā (5 km no Talsiem pie Stendes upes). Līdz 1945. gadam Pastendes pagasts. No 1980. gada Ģibuļu pagasta centrs. Rakstītos avotos Postendes ciem nosaukums pirmo reizi parādās 1288. gadā, kad Ordeņa mestrs Pastendi izlēņo kādam Helmerdam. 1406. gadā tā izlēņota Didriham no Talsiem, bet no 1476. līdz 1920. gadam Pastendes muiža sākumā ir lēnis, pēc tam dzimtsīpašumā fon Hānu dzimtai: Pirmais Pastendes muižturis bija barons Heinrihs fon Hāns, bet pēdējais – barons Eberhards Edmunds Teodors Vilhelms Nikolass fon Hāns (1893-1945). Muižas apbūve šajā vietā veidojusies sākot ar XVII gs. 1700. gadā uzcēla jaunu muižas ēku. Tika izveidots noslēgs saimniecības pagalms, kuru ieskāva stallis, vāgūzis, klēts, kalpu māja, saimniecības ēkas un mūra žogs ar vairākiem vārtiem. Žogs ieskāva arī parādes pagalmu un kungu māju, kura atradās tajā pašā vietā, kur jaunā pils. Piebraucamais ceļš šajā laikā gāja gar dzirnavu dīķi, aiz kura šajā laikā veidots regulārs dārzs ar liepu alejām un rindām. Nākošās kapitālās pārbūves veiktas 1780.-1800. gados. Viena no pirmajām muižām Kurzemē, kur 1836. gadā atceltas klaušas, pārejot uz naudas renti. Mūsdienās redzamais Pastendes muižas ēku ansamblis izveidots XIX gs. pirmajā pusē barona Teodora fon Hāna (1788.-1868.) laikā. Apbūves ansamblī ir muižnieku dzīvojamā ēka – pils un divas vienstāvu kalpu mājas, kas novietotas simetriski viena pret otru uz rietumiem no pils ēkas. Pils būvēta klasicisma stilā ar centrālajiem portikiem un sānu rizalītiem. Tālu ārpus pamata būvmasas izejošie četru kolonnu portiki abās galvenajās fasādēs noslēdzas ar trijstūra frontoniem. Ķieģeļu kolonnas balstās uz granīta pamata, ir gludi slīpētas un apmestas. Uz portiku pamatni ved pakāpieni. Austrumu fasādes sānu rizalīti ir izteiktos būvapjomos, bet rietumu fasādē tie tikai nedaudz izvirzīti no kopējās sienas plaknes, akcentējot galus ar trijstūra frontoniem. Rizalītu fasādes dekorē rozetes un seklas arkveida nišas, kas aptver abu stāvu logailas. Pils ir ķieģeļu ēka ar augstu divslīpju jumtu nošlauptiem galiem. Iekštelpās lielā mērā saglabājies sākotnējais, stingri simetriskais telpu plānojums, kā arī atsevišķas interjera detaļas. Abas kalpu mājas un pils no trim pusēm norobežo dārzu, kas lēzenā slīpumā nolaižas līdz pat Stendes upes krastam. Arī kalpu māju būvformas stingri saskaņotas ar pili, veidojot vienotu, simetrisku arhitektūras ansambli, kas bez ievērojamām pārbūvēm saglabājies līdz mūsu dienām, tāpat arī parks un dīķi. Parku veidoja trīs autonomi iecirkņi: ainaviskais parks ar pils parādes ieejas puses stādījumiem, kas turpinājās otrpus pilij starp Vidusezeru, klēti un muižas kalpotāju māju; tad četru bosketu (angļu un vācu dārzu mākslā veidots, krūmājiem apaudzināts laukums ar atsevišķiem lielākiem kokiem vai koku puduriem) un vismaz 30 hektārus plašs vizuāli ar muižas pili nesaistīts regulāra plānojuma dārzs aiz Vidusezera. Pastendes muižas parkā aug vairāki dižkoki, kas stādīti vēl muižas laikos: 3 ozoli (5,9, 6,5 m un 4,7 m), „Misteru ozols” (5,8 m), liepa pie (4,5 m), sudrabvītols (6,85 m). Kompleksā ietilpa arī Pastendes ūdens dzirnavas, kas atradās Stendes upes uzpludinātā trešā dīķa (Dzirnavezera) rietumu galā. Tās darbojās vēl pārdesmit gadus pēc Otrā pasaules kara, LPSR laikā (tad dzirnavu mehānismu darbināja elektromotors bez ūdens dzinējspēka, līdz 90. gadu sākumā ēga tika sagrauta un izpārdota būvmateriālos). XX gs. 20. gados muiža konfiscēta un nonāca Latvijas valsts īpašumā. No 1938. gada janvāra līdz 1941. gada maijam Pastendes muižā bija dislocētas Latvijas armijas 2. Ventspils kājnieku pulka daļas. Muižas ziemeļu spārnu līdz repatriācijai apdzīvoja Eberharda fon Hāna ģimene. 2 Pasaules kara gados laikā no 1941. gada jūlija līdz novembrim nacistiskās Vācijas okupācijas varas iestādes iekārtoja muižā koncentrācijas nometni, kur turēja ap 200 ieslodzīto. No 1944. gada oktobra līdz 1945. gada 8. maijam Pastendes muižā un Pastendes pamatskolā atradās vācu armijas kara lazarete. Kopš 1945. gada muižas ēkā atrodas Pastendes pamatskola.
Literatūra par šo tēmu
Žanis Rihards Miķelšteins Jaunības zemē – Pastendē. - Ģibuļu pagasta padome: Talsi, 2003. - 316 lpp.
