Atšķirības starp "Herēze" versijām
No ''Vēsture''
m (Aizsargāja Ķecerība [edit=autoconfirmed:move=autoconfirmed]) |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* '''Herētiķis''', jeb '''Ķeceris''' (sengr. αἱρετικός) – ķeceru kopienas loceklis, ķecerības piekritējs. | * '''Herētiķis''', jeb '''Ķeceris''' (sengr. αἱρετικός) – ķeceru kopienas loceklis, ķecerības piekritējs. | ||
| − | == | + | == Komentāri == |
Sākotnēji vārds nozīmēja „virziena izvēle“, un Palestīnas jūdeohellēniskajā vidē ar to apzīmēja gan dažādas[filozofijas skolas, gan iekšējos strāvojumus dažādās reliģijās (piemēram, [[Jūdaisms|jūdaismā]] iekšējās reliģiskās partijas: [[Farizeji|farizejus]] un [[Sadukeji|sadukejus]]), līdzīgi tam, ko mūsdienās apzīmē ar jēdzienu "[[sekta]]". Šādā nozīmē m.ē. pirmajā gadsimtā jūdi kristiešus dēvēja par „nacariešu ķeceriem“ (t.i. „nacariešu sektu“). | Sākotnēji vārds nozīmēja „virziena izvēle“, un Palestīnas jūdeohellēniskajā vidē ar to apzīmēja gan dažādas[filozofijas skolas, gan iekšējos strāvojumus dažādās reliģijās (piemēram, [[Jūdaisms|jūdaismā]] iekšējās reliģiskās partijas: [[Farizeji|farizejus]] un [[Sadukeji|sadukejus]]), līdzīgi tam, ko mūsdienās apzīmē ar jēdzienu "[[sekta]]". Šādā nozīmē m.ē. pirmajā gadsimtā jūdi kristiešus dēvēja par „nacariešu ķeceriem“ (t.i. „nacariešu sektu“). | ||
Negatīvu nozīmi apzīmējums iegūst [[Jaunā Derība|Jaunajā derībā]], jo tika uzskatīts, ka pestīšanu var iegūt tikai caur [[Jēzus Kristus|Kristu]], un citu alternatīvu nav – Kristus noliegšana noved pie pazušanas. Apustulis Pēteris raksta par „samaitājošo herēzi“ (2. vēst. 2:1), gan sv. Pāvils herēzi ierindo vienā kategorijā ar tādiem grēkiem kā maģija un elku pielūgsme (vēst galil. 5:20). Kristīgā Baznīca sāka par „ķecerību“ dēvēt idejas, kuras it kā atzina Dievu, bet noraida kādu vai kādas no Baznīcas pamatdoktrīnām un [[Rituāls|rituāliem]]. | Negatīvu nozīmi apzīmējums iegūst [[Jaunā Derība|Jaunajā derībā]], jo tika uzskatīts, ka pestīšanu var iegūt tikai caur [[Jēzus Kristus|Kristu]], un citu alternatīvu nav – Kristus noliegšana noved pie pazušanas. Apustulis Pēteris raksta par „samaitājošo herēzi“ (2. vēst. 2:1), gan sv. Pāvils herēzi ierindo vienā kategorijā ar tādiem grēkiem kā maģija un elku pielūgsme (vēst galil. 5:20). Kristīgā Baznīca sāka par „ķecerību“ dēvēt idejas, kuras it kā atzina Dievu, bet noraida kādu vai kādas no Baznīcas pamatdoktrīnām un [[Rituāls|rituāliem]]. | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
[[Viduslaiki|Viduslaikos]] abas ortodoksās Baznīcas – Romas katoļu un Grieķu katoļu (pareizticīgā) – viena otru uzskatīja par ķeceriem, kā arī abas par ķeceriem uzskatīja visus [[Protestantisms|protestantus]]. | [[Viduslaiki|Viduslaikos]] abas ortodoksās Baznīcas – Romas katoļu un Grieķu katoļu (pareizticīgā) – viena otru uzskatīja par ķeceriem, kā arī abas par ķeceriem uzskatīja visus [[Protestantisms|protestantus]]. | ||
| − | == | + | ==== Literatūra ==== |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | == | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
* Walter Bauer. A Greek-English Lexicon of the New Testament and Other Early Christian Literature. 3d ed., edited and revised by Frederick William Danker, 2000 | * Walter Bauer. A Greek-English Lexicon of the New Testament and Other Early Christian Literature. 3d ed., edited and revised by Frederick William Danker, 2000 | ||
| 56. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
* прот. Иванцов-Платонов «Ереси и расколы первых веков христианства» - Москва, 1878 | * прот. Иванцов-Платонов «Ереси и расколы первых веков христианства» - Москва, 1878 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.theologie-recherche.de/erkenntnislehre/7wahrheit.htm Aktuelle Literatur zur Häresie und zur Wahrheit des christlichen Glaubens] | * [http://www.theologie-recherche.de/erkenntnislehre/7wahrheit.htm Aktuelle Literatur zur Häresie und zur Wahrheit des christlichen Glaubens] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 19. augusts, plkst. 06.12
Ķecerība, pareizāk Herēze (no gr. αἵρεσις – „izvēle“) – maldu mācība, apzināta novirze no vispārpieņemtā ticības kanona un atšķirīgs, attiecīgi "nepareizs" pamatpostulātu traktējums. Latviešu valodā tiek lietots termins Ķecerība (no gr. καθαρός - "tīrs", "šķīsts"; latviešu valodā ienācis no vācu Ketzer)
Attiecīgi:
- Heresiarhs (sengr. αἱρεσιάρχης) – ķeceru kopienas, sektas garīgais līderis;
- Herētiķis, jeb Ķeceris (sengr. αἱρετικός) – ķeceru kopienas loceklis, ķecerības piekritējs.
Komentāri
Sākotnēji vārds nozīmēja „virziena izvēle“, un Palestīnas jūdeohellēniskajā vidē ar to apzīmēja gan dažādas[filozofijas skolas, gan iekšējos strāvojumus dažādās reliģijās (piemēram, jūdaismā iekšējās reliģiskās partijas: farizejus un sadukejus), līdzīgi tam, ko mūsdienās apzīmē ar jēdzienu "sekta". Šādā nozīmē m.ē. pirmajā gadsimtā jūdi kristiešus dēvēja par „nacariešu ķeceriem“ (t.i. „nacariešu sektu“).
Negatīvu nozīmi apzīmējums iegūst Jaunajā derībā, jo tika uzskatīts, ka pestīšanu var iegūt tikai caur Kristu, un citu alternatīvu nav – Kristus noliegšana noved pie pazušanas. Apustulis Pēteris raksta par „samaitājošo herēzi“ (2. vēst. 2:1), gan sv. Pāvils herēzi ierindo vienā kategorijā ar tādiem grēkiem kā maģija un elku pielūgsme (vēst galil. 5:20). Kristīgā Baznīca sāka par „ķecerību“ dēvēt idejas, kuras it kā atzina Dievu, bet noraida kādu vai kādas no Baznīcas pamatdoktrīnām un rituāliem.
Viduslaikos abas ortodoksās Baznīcas – Romas katoļu un Grieķu katoļu (pareizticīgā) – viena otru uzskatīja par ķeceriem, kā arī abas par ķeceriem uzskatīja visus protestantus.
Literatūra
- Walter Bauer. A Greek-English Lexicon of the New Testament and Other Early Christian Literature. 3d ed., edited and revised by Frederick William Danker, 2000
- Christoph Auffarth. Die Ketzer. - C. H. Beck Verlag, München 2005, ISBN 3-406-50883-9
- Alfonso de Castro. Adversos omnes haereses libri XIV - Paris 1534, Antwerpen 1556
- Martin Mosebach. Häresie der Formlosigkeit. Die römische Liturgie und ihr Feind. - Wien, 2002. ISBN 3-85418-102-7
- Теологический энциклопедический словарь. Ред. Уолтер Элвелл. Москва: Ассоциация «Духовное возрождение», 2003. С. 440.
- прот. Иванцов-Платонов «Ереси и расколы первых веков христианства» - Москва, 1878
Resursi internetā par šo tēmu
- Aktuelle Literatur zur Häresie und zur Wahrheit des christlichen Glaubens
- Ketzer im Mittelalterlichen Recht (Universität Konstanz, Sommersemester 2003; mit umfangreichen Literaturhinweisen)
- Les hérésies du XIe au XIIe siècle
- Свт. Игнатий (Брянчанинов). Понятие о ереси и расколе.
- С. В. Булгаков. Справочник по ересям, сектам и расколам
- Краткая информация о религиях и конфессиях - энциклопедия «Народы и религии мира»
