Atšķirības starp "Hroniku krājums" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Mosul_Rashid_ad_Din.png|right|thumb| | + | [[Attēls:Mosul_Rashid_ad_Din.png|right|thumb|250px|Mongoļu karaspēks ielencis un cenšas ieņemt Mosulu. Miniatūra no ''Djami at-Tawarikh'']] |
'''Hroniku krājums''' (pers. ''Djami at-Tawarikh'') - XIV gs. sākumā radīts [[Rašids ad-Dins|Rašida ad-Dina]] izveidots un rediģēts avots, kurā apkopota tajā laikā pieejamā informācija par Centrālāziju, tautām, paražām un politiskajiem notikumiem. Avots ir unikāls ar to, ka Rašids ad-Dins nebija vienkārši galma vēsturnieks, bet gan ilhanu galma lielvezīrs, t.i. augstākā valsts amatpersona, kurai brīvi pieejamas visas to interesējošās rakstiskās un mutiskās (vēl bija dzīvi daudzi Čingiz-hana līdzgaitnieki) liecības; pie tam nevis vienkārši lielvezīrs, bet paša Gazan-hana personisks draugs, t.i. visnotaļ ticams, ka viņam bija pieejami tādi materiāli, ko bija ļauts lasīt tikai pašiem čingizīdiem. Jāatzīst, ka Rašid ad-Dins zināmā mērā bija vēsturnieks mūsdienu izpratnē, jo paralēli tam, ka bija spoži erudīts enciklopēdists, pats bija nonācis līdz avotu kritiski salīdzinošās analīzes metodes pielietošanai. Cenšoties sniegt pēc iespējas sīkāk aprakstītu mongoļu impērijas veidošanās procesu, Rašid ad-Dins sniedz daudzas liecības par valdnieka varas leģitimitāti apstiprinošiem faktoriem un valdnieka kosmogoniskās funkcijas nodrošinošajiem rituāliem. Tas patiešām ir „krājums“, t.i. milzīgās mongoļu Juaņu impērijas dažādās malās tapušu hroniku un dokumentu rediģēts apkopojums. To lielvezīra uzraudzībā veica gana liels persiešu un arābu rakstvežu un vēsturnieku kolektīvs, līdz ar to ne visi dokumenti iekļauti krājumā vienlīdz labā kvalitātē (galu galā to oriģināli bija dažādās valodās), kā arī iekļautas pretrunīgas ziņas, kuras, acīmredzot apjoma dēļ, neizdevās pārbaudīt, rediģēt un nonākt pie kopsaucēja. | '''Hroniku krājums''' (pers. ''Djami at-Tawarikh'') - XIV gs. sākumā radīts [[Rašids ad-Dins|Rašida ad-Dina]] izveidots un rediģēts avots, kurā apkopota tajā laikā pieejamā informācija par Centrālāziju, tautām, paražām un politiskajiem notikumiem. Avots ir unikāls ar to, ka Rašids ad-Dins nebija vienkārši galma vēsturnieks, bet gan ilhanu galma lielvezīrs, t.i. augstākā valsts amatpersona, kurai brīvi pieejamas visas to interesējošās rakstiskās un mutiskās (vēl bija dzīvi daudzi Čingiz-hana līdzgaitnieki) liecības; pie tam nevis vienkārši lielvezīrs, bet paša Gazan-hana personisks draugs, t.i. visnotaļ ticams, ka viņam bija pieejami tādi materiāli, ko bija ļauts lasīt tikai pašiem čingizīdiem. Jāatzīst, ka Rašid ad-Dins zināmā mērā bija vēsturnieks mūsdienu izpratnē, jo paralēli tam, ka bija spoži erudīts enciklopēdists, pats bija nonācis līdz avotu kritiski salīdzinošās analīzes metodes pielietošanai. Cenšoties sniegt pēc iespējas sīkāk aprakstītu mongoļu impērijas veidošanās procesu, Rašid ad-Dins sniedz daudzas liecības par valdnieka varas leģitimitāti apstiprinošiem faktoriem un valdnieka kosmogoniskās funkcijas nodrošinošajiem rituāliem. Tas patiešām ir „krājums“, t.i. milzīgās mongoļu Juaņu impērijas dažādās malās tapušu hroniku un dokumentu rediģēts apkopojums. To lielvezīra uzraudzībā veica gana liels persiešu un arābu rakstvežu un vēsturnieku kolektīvs, līdz ar to ne visi dokumenti iekļauti krājumā vienlīdz labā kvalitātē (galu galā to oriģināli bija dažādās valodās), kā arī iekļautas pretrunīgas ziņas, kuras, acīmredzot apjoma dēļ, neizdevās pārbaudīt, rediģēt un nonākt pie kopsaucēja. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 11. maijs, plkst. 20.25
Hroniku krājums (pers. Djami at-Tawarikh) - XIV gs. sākumā radīts Rašida ad-Dina izveidots un rediģēts avots, kurā apkopota tajā laikā pieejamā informācija par Centrālāziju, tautām, paražām un politiskajiem notikumiem. Avots ir unikāls ar to, ka Rašids ad-Dins nebija vienkārši galma vēsturnieks, bet gan ilhanu galma lielvezīrs, t.i. augstākā valsts amatpersona, kurai brīvi pieejamas visas to interesējošās rakstiskās un mutiskās (vēl bija dzīvi daudzi Čingiz-hana līdzgaitnieki) liecības; pie tam nevis vienkārši lielvezīrs, bet paša Gazan-hana personisks draugs, t.i. visnotaļ ticams, ka viņam bija pieejami tādi materiāli, ko bija ļauts lasīt tikai pašiem čingizīdiem. Jāatzīst, ka Rašid ad-Dins zināmā mērā bija vēsturnieks mūsdienu izpratnē, jo paralēli tam, ka bija spoži erudīts enciklopēdists, pats bija nonācis līdz avotu kritiski salīdzinošās analīzes metodes pielietošanai. Cenšoties sniegt pēc iespējas sīkāk aprakstītu mongoļu impērijas veidošanās procesu, Rašid ad-Dins sniedz daudzas liecības par valdnieka varas leģitimitāti apstiprinošiem faktoriem un valdnieka kosmogoniskās funkcijas nodrošinošajiem rituāliem. Tas patiešām ir „krājums“, t.i. milzīgās mongoļu Juaņu impērijas dažādās malās tapušu hroniku un dokumentu rediģēts apkopojums. To lielvezīra uzraudzībā veica gana liels persiešu un arābu rakstvežu un vēsturnieku kolektīvs, līdz ar to ne visi dokumenti iekļauti krājumā vienlīdz labā kvalitātē (galu galā to oriģināli bija dažādās valodās), kā arī iekļautas pretrunīgas ziņas, kuras, acīmredzot apjoma dēļ, neizdevās pārbaudīt, rediģēt un nonākt pie kopsaucēja.
Literatūra par šo tēmu
- Бартольд В. В. Сочинения: Работы по исторической географии и истории Ирана. Т. 7. / Отв. редактор И. П. Петрушевский. - Наука: Москва, 1971
