Atšķirības starp "Prefekts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Prefekts''' (no lat. ''praefectus'' - "vadītājs") - atkarībā no konteksta: '''1.''' Administratīvs vai militārs [[maģistrāts]] [[Senā Roma|Senajā Romā]]. '''2.''' Jaunākajos laikos augstas valsts pārvaldes amatpersonas nosaukums vairākās Eiropas valstīs (visbiežāk - policijas priekšnieks). Francijā ''prefekta'' amatu iedibināja [[Napoleons]] ar 17.02.1800. izdotu likumu, lai kontrolētu un ierobežotu anarhisma un separātisma tendences komūnās un [[Departaments|departamentos]]. [[Latvijas Republika|Latvijā]] ''prefekta'' amatu iedibināja 1918. gada ziemā kā policijas priekšnieku pilsētās (pildot tās pašas funkcijas kā [[Apriņķis|apriņķa]] priekšnieki apriņķa robežās). 1924. gadā ''prefekti'' bija Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Amats tika likvidēts pēc 1940. gada vasarā notikušās [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]] un iekļaušanas [[PSRS]]. Atjaunots [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas laikā (1941.-1944.). '''3.''' Amats [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcā]], administratīvās iestādes (kongregācijas, garīgā semināra u.c.) vadītājs. | + | '''Prefekts''' (no lat. ''praefectus'' - "vadītājs") - atkarībā no konteksta: '''1.''' Administratīvs vai militārs [[maģistrāts]] [[Senā Roma|Senajā Romā]]. '''2.''' Jaunākajos laikos augstas valsts pārvaldes amatpersonas nosaukums vairākās Eiropas valstīs (visbiežāk - pilsētas policijas priekšnieks). Francijā ''prefekta'' amatu iedibināja [[Napoleons]] ar 17.02.1800. izdotu likumu, lai kontrolētu un ierobežotu anarhisma un separātisma tendences komūnās un [[Departaments|departamentos]]. [[Latvijas Republika|Latvijā]] ''prefekta'' amatu iedibināja 1918. gada ziemā kā policijas priekšnieku pilsētās (pildot tās pašas funkcijas kā [[Apriņķis|apriņķa]] priekšnieki apriņķa robežās). 1924. gadā ''prefekti'' bija Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Amats tika likvidēts pēc 1940. gada vasarā notikušās [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]] un iekļaušanas [[PSRS]]. Atjaunots [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas laikā (1941.-1944.). '''3.''' Amats [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcā]], administratīvās iestādes (kongregācijas, garīgā semināra u.c.) vadītājs. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 21. maijs, plkst. 18.08
Prefekts (no lat. praefectus - "vadītājs") - atkarībā no konteksta: 1. Administratīvs vai militārs maģistrāts Senajā Romā. 2. Jaunākajos laikos augstas valsts pārvaldes amatpersonas nosaukums vairākās Eiropas valstīs (visbiežāk - pilsētas policijas priekšnieks). Francijā prefekta amatu iedibināja Napoleons ar 17.02.1800. izdotu likumu, lai kontrolētu un ierobežotu anarhisma un separātisma tendences komūnās un departamentos. Latvijā prefekta amatu iedibināja 1918. gada ziemā kā policijas priekšnieku pilsētās (pildot tās pašas funkcijas kā apriņķa priekšnieki apriņķa robežās). 1924. gadā prefekti bija Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Amats tika likvidēts pēc 1940. gada vasarā notikušās Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS. Atjaunots Trešā reiha okupācijas laikā (1941.-1944.). 3. Amats Romas Katoļu Baznīcā, administratīvās iestādes (kongregācijas, garīgā semināra u.c.) vadītājs.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 96. lpp.
