Atšķirības starp "Epiktēts no Hierapoles" versijām
No ''Vēsture''
(Nav atšķirību)
|
Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. jūnijs, plkst. 14.26
Epiktets (lat. Epictetus, sengr. Έπίκτητος; ~50.-138.) - filosofs, stoicisma pārstāvis. Dzimis ap 50. gadu Hierapolē (Ἱεράπολις), Mazāzijā. Kā vergs pārdots uz Romas impēriju. Savos darbos aplūkojis fiziku, loģiku un ētiku. Mācības patoss bija ētikā, proti, iekšējās brīvības koncepcijā. Uzskatīja, ka kungs var būt savu kaislību vergs un vergs var būt brīvs savā iekšējā garīgajā neatkarībā, taču šī brīvība nav sasniedzama, pārveidojot pasauli. Nevis pašas lietas, bet priekšstati par tām cilvēku dara laimīgu vai nelaimīgu, labais un ļaunais nav lietās, bet gan cilvēku attieksmē pret tām, tāpēc kļūt laimīgam ir katra cilvēka paša varā. Viņa mācība visai nopietni ietekmēja kristietības domas attīstību.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 110. lpp.
