Atšķirības starp "Fogts" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Fogts''' (no lat. ''advocatus'' - "aizstāvis" > viduslat. ''vocatus'' > vāc. ''Vögt'', angl. ''bailiff'', fr. ''bailli'', pol. ''wójt'', kr. ''фогт'') - paražu tiesību ceļā | + | '''Fogts''' (no lat. ''advocatus'' - "aizstāvis" > viduslat. ''vocatus'' > vāc. ''Vögt'', angl. ''bailiff'', fr. ''bailli'', pol. ''wójt'', kr. ''фогт'') - paražu tiesību ceļā izveidojusies amatu kategorija Eiropā viduslaikos, amatpersona ar dažādu kompetenci un uzdevumiem, atkarībā no vietas un laika, pamatā saistītiem ar tiesvedību, uzraudzību un nodokļu iekasēšanu (pēc pienākumiem un statusa ļoti līdzīgs [[Bejī|bejī]]). Austrumeiropā visbiežāk laicīgs ierēdnis ar tiesu, administratīvo un fiskālo varu [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordeņa]] vai [[bīskapija]]s novadā - [[Fogteja|fogtejā]] - kura pamatfunkcija bija tiesneša pienākumu veikšana, kā arī nodevu iekasēšana un, attiecīgi, zemnieku pārraudzīšana. XVI gs. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] valdījumos bija 11 fogtejas. Atkarībā no konkrētās vietas un pienākumiem, ''fogtus'' iedalīja sīkāk, un literatūrā sastopam visai plašu to apzīmējumu klāstu, piemēram: ''Baznīcas fogts'' (vāc. ''Kirchenvögt''), ''zemes fogts'' (vāc. ''Landvögt, Landeshauptmann'' - novada pārvaldes vadītājs ar tiesu un administratīvo varu, tieši pakļauts zemes kungam, kura iecelts amatā un kura uzdevumā un pilnvarots darbojas), ''pils fogts'' (vāc. ''Schlossvögt'' - zemāks ierēdnis, kurš pārraudzīja vienas [[pils]] saimniecību ar tiesu varu pār tās personālu), "sargfogts'' (vāc. ''Schutzvögt''), ''ostas fogts'' (vāc. ''Deichvögt''), ''jūras fogts'' (vāc. ''Strandvögt''), ''Alpu fogts'' (vāc. ''Alpvögt'') u.c. |
Skat. arī [[pilsētas fogts]], [[fogta tiesa]] | Skat. arī [[pilsētas fogts]], [[fogta tiesa]] |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. jūnijs, plkst. 06.15
Fogts (no lat. advocatus - "aizstāvis" > viduslat. vocatus > vāc. Vögt, angl. bailiff, fr. bailli, pol. wójt, kr. фогт) - paražu tiesību ceļā izveidojusies amatu kategorija Eiropā viduslaikos, amatpersona ar dažādu kompetenci un uzdevumiem, atkarībā no vietas un laika, pamatā saistītiem ar tiesvedību, uzraudzību un nodokļu iekasēšanu (pēc pienākumiem un statusa ļoti līdzīgs bejī). Austrumeiropā visbiežāk laicīgs ierēdnis ar tiesu, administratīvo un fiskālo varu mūku bruņinieku ordeņa vai bīskapijas novadā - fogtejā - kura pamatfunkcija bija tiesneša pienākumu veikšana, kā arī nodevu iekasēšana un, attiecīgi, zemnieku pārraudzīšana. XVI gs. Livonijas ordeņa valdījumos bija 11 fogtejas. Atkarībā no konkrētās vietas un pienākumiem, fogtus iedalīja sīkāk, un literatūrā sastopam visai plašu to apzīmējumu klāstu, piemēram: Baznīcas fogts (vāc. Kirchenvögt), zemes fogts (vāc. Landvögt, Landeshauptmann - novada pārvaldes vadītājs ar tiesu un administratīvo varu, tieši pakļauts zemes kungam, kura iecelts amatā un kura uzdevumā un pilnvarots darbojas), pils fogts (vāc. Schlossvögt - zemāks ierēdnis, kurš pārraudzīja vienas pils saimniecību ar tiesu varu pār tās personālu), "sargfogts (vāc. Schutzvögt), ostas fogts (vāc. Deichvögt), jūras fogts (vāc. Strandvögt), Alpu fogts (vāc. Alpvögt) u.c.
Skat. arī pilsētas fogts, fogta tiesa
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 98. lpp.
- Johannes Schneider, Das deutsche Vogteiwesen und sein Einfluß auf das mittelalterliche Latein. // Sitzungsberichte der Deutschen Akademie der Wissenschaften zu Berlin. Klasse für Sprachen, Literatur und Kunst. Jg. 1964, Nr. 1.
- Thomas Simon, Grundherrschaft und Vogtei. Eine Strukturanalyse spätmittelalterlicher und frühneuzeitlicher Herrschaftsbildung. - Frankfurt am Main, 1995
- rnold, Benjamin. Princes and Territories in Medieval Germany. - Cambridge University Press: Cambridge, 1991
Resursi internetā par šo tēmu
- Landvogt (Obervogt, Vogt) - Historisches Lexikon der Schweiz
- Hanns Hubert. Hofmann, Freibauern, Freidörfer, Schutz und Schirm im Fürstentum Ansbach. Studien zur Genesis der Staatlichkeit in Franken vom 15. bis 18. Jahrhundert. // Zeitschrift für bayerische Landesgeschichte. Jg. 23 (1960), S.195-327