Atšķirības starp "Erigena Joanns Skots" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Joanns Skots Erigena''' (lat. ''Johannes Scotus Eriugena'', ~815.-877.) - teologs, filosofs, tulks. Dzimis ap 815. gadu Īrijā. Dzīvoja [[Francijas karaliste|Francijā]]. Savu mācību veidoja uz [[Neoplatonisms|neoplatonisma]] pamata. Esamību iedalīja 4 "dabās": 1) neradītā, bet radošā - Dievs kā visa esošā avots; bez veida, neizsakāms un aptverams tikai lietu esamībā; 2) radītā un radošā - dievišķās idejas, kas izpaužas kā pirmcēloņi, jo ideālo pasauli radījis Dievs no sevis paša un tā pastāv mūžīgi; 3) radītā un neradošā - jutekliski uztveramā pasaule, kas ir vienotās ideālās pasaules izpausme lietu daudzveidībā; 4) neradītā un neradošā - Dievs, kas tiek uztverts kā visu lietu gala mērķis. Lietu izveidošanos saistīja ar cilvēka krišanu [[Grēks|grēkā]], kad cilvēks atkrita no Dieva. Taču ar laiku grēks tiek izpirkts, un visas lietas atgriežas pie Dieva. | '''Joanns Skots Erigena''' (lat. ''Johannes Scotus Eriugena'', ~815.-877.) - teologs, filosofs, tulks. Dzimis ap 815. gadu Īrijā. Dzīvoja [[Francijas karaliste|Francijā]]. Savu mācību veidoja uz [[Neoplatonisms|neoplatonisma]] pamata. Esamību iedalīja 4 "dabās": 1) neradītā, bet radošā - Dievs kā visa esošā avots; bez veida, neizsakāms un aptverams tikai lietu esamībā; 2) radītā un radošā - dievišķās idejas, kas izpaužas kā pirmcēloņi, jo ideālo pasauli radījis Dievs no sevis paša un tā pastāv mūžīgi; 3) radītā un neradošā - jutekliski uztveramā pasaule, kas ir vienotās ideālās pasaules izpausme lietu daudzveidībā; 4) neradītā un neradošā - Dievs, kas tiek uztverts kā visu lietu gala mērķis. Lietu izveidošanos saistīja ar cilvēka krišanu [[Grēks|grēkā]], kad cilvēks atkrita no Dieva. Taču ar laiku grēks tiek izpirkts, un visas lietas atgriežas pie Dieva. | ||
| − | |||
| − | |||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. jūnijs, plkst. 14.56
Joanns Skots Erigena (lat. Johannes Scotus Eriugena, ~815.-877.) - teologs, filosofs, tulks. Dzimis ap 815. gadu Īrijā. Dzīvoja Francijā. Savu mācību veidoja uz neoplatonisma pamata. Esamību iedalīja 4 "dabās": 1) neradītā, bet radošā - Dievs kā visa esošā avots; bez veida, neizsakāms un aptverams tikai lietu esamībā; 2) radītā un radošā - dievišķās idejas, kas izpaužas kā pirmcēloņi, jo ideālo pasauli radījis Dievs no sevis paša un tā pastāv mūžīgi; 3) radītā un neradošā - jutekliski uztveramā pasaule, kas ir vienotās ideālās pasaules izpausme lietu daudzveidībā; 4) neradītā un neradošā - Dievs, kas tiek uztverts kā visu lietu gala mērķis. Lietu izveidošanos saistīja ar cilvēka krišanu grēkā, kad cilvēks atkrita no Dieva. Taču ar laiku grēks tiek izpirkts, un visas lietas atgriežas pie Dieva.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 110.-111. lpp.
