Atšķirības starp "Franklins Bendžamins" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Benjamin_Franklin.jpg|right|thumb|200px|Bendžamins Franklins]] | [[Attēls:Benjamin_Franklin.jpg|right|thumb|200px|Bendžamins Franklins]] | ||
| − | '''Bendžamins Franklins''' (''Benjamin Franklin'', 1706.-1790.) - domātājs, sabiedrisks darbinieks, politiķis, zinātnieks [[enciklopēdists]]. Dzimis 1706. gada 17. janvārī Bostonā (Pensilvānijas kolonija), no Lielbritānijas emigrējuša amatnieka (ziepju un sveču lējēja) Džošua (''Josiah Franklin'') un Abijas (''Abiah'') Franklinu ģimenē kā piecpadsmitais bērns. Pamatizglītību pamatā guvis mājās (pamatskolu apmeklējis 2 gadus). 1727. gadā Bendžamins nodibināja savu tipogrāfiju un uzsāka grāmatu un avīžu izdevēja darbību: 1732.-1758. gados izdeva ikgadēju "Nabaga Ričarda almanahs" (''Poor Richard's Almanack''), 1729.-1748. gados "Pensilvānijas avīzi" (''The Pennsylvania Gazette''). 1727. gadā nodibināja amatnieku un tirgotāju diskusiju biedrību "Ādas priekšautu klubu" (''Leather Apron Club'') jeb "Džunto" (''Junto''). 1730. gadā uzsāka kopdzīvi (bez laulībām) ar Deboru Rīdu (''Deborah Read''). 1731. gadā izveidoja Ziemeļamerikā pirmo publisko bibliotēku. Šajā pašā gadā uzņemts [[Masoni|masonu ložā]]. 1736. gadā Franklins nodibināja brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (''Union Fire Company'' jeb ''Benjamin Franklin's Bucket Brigade''). 1743. gadā viņš nodibināja "Amerikas filosofu biedrību" (''American Philosophical Society'') | + | '''Bendžamins Franklins''' (''Benjamin Franklin'', 1706.-1790.) - domātājs, sabiedrisks darbinieks, politiķis, zinātnieks [[enciklopēdists]]. Dzimis 1706. gada 17. janvārī Bostonā (Pensilvānijas kolonija), no Lielbritānijas emigrējuša amatnieka (ziepju un sveču lējēja) Džošua (''Josiah Franklin'') un Abijas (''Abiah'') Franklinu ģimenē kā piecpadsmitais bērns. Pamatizglītību pamatā guvis mājās (pamatskolu apmeklējis 2 gadus). 1727. gadā Bendžamins nodibināja savu tipogrāfiju un uzsāka grāmatu un avīžu izdevēja darbību: 1732.-1758. gados izdeva ikgadēju "Nabaga Ričarda almanahs" (''Poor Richard's Almanack''), 1729.-1748. gados "Pensilvānijas avīzi" (''The Pennsylvania Gazette''). 1727. gadā nodibināja amatnieku un tirgotāju diskusiju biedrību "Ādas priekšautu klubu" (''Leather Apron Club'') jeb "Džunto" (''Junto''). 1730. gadā uzsāka kopdzīvi (bez laulībām) ar Deboru Rīdu (''Deborah Read''). 1731. gadā izveidoja Ziemeļamerikā pirmo publisko bibliotēku. Šajā pašā gadā uzņemts [[Masoni|masonu ložā]]. 1736. gadā Franklins nodibināja brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (''Union Fire Company'' jeb ''Benjamin Franklin's Bucket Brigade''). 1737.-1753. gados bija Pensilvānijas kolonijas galvenais karaliskais pastmeistars (1753.-1774. gados visu Ziemeļamerikas koloniju galvenais karaliskais pastmeistars). 1743. gadā viņš nodibināja "Amerikas filosofu biedrību" (''American Philosophical Society''). 1749. gadā Franklins nodibināja Pensilvānijas akadēmiju (''The Academy and College of Philadelphia'') kā pirmo augstāko mācību iestādi kolonijā. |
Sabiedriskā darbība saistīta ar britu Ziemeļamerikas koloniju cīņu par suverenitāti. Viens no pirmajiem aicināja britukolonijās atcelt [[Verdzība|verdzību]]. Filosofiskajos uzskatos bija [[Deisms|deists]], [[Loks Džons|Loka]] ideju atbalstītājs, ietekmējies no XVIII gs. franču domātājiem. Atzina dabas pastāvēšanas un tās likumu objektivitāti, attīstīja domu par matērijas nezūdamību un neradamību. Daudz pievērsās fizikai (piemēram, atklāja, ka zibens ir elektriska izlāde). Lielu vērību vēstures studijās pievērsa starpvalstu attiecībām, proponējot to mierīgas līdzāspastāvēšanas izdevīgumu. | Sabiedriskā darbība saistīta ar britu Ziemeļamerikas koloniju cīņu par suverenitāti. Viens no pirmajiem aicināja britukolonijās atcelt [[Verdzība|verdzību]]. Filosofiskajos uzskatos bija [[Deisms|deists]], [[Loks Džons|Loka]] ideju atbalstītājs, ietekmējies no XVIII gs. franču domātājiem. Atzina dabas pastāvēšanas un tās likumu objektivitāti, attīstīja domu par matērijas nezūdamību un neradamību. Daudz pievērsās fizikai (piemēram, atklāja, ka zibens ir elektriska izlāde). Lielu vērību vēstures studijās pievērsa starpvalstu attiecībām, proponējot to mierīgas līdzāspastāvēšanas izdevīgumu. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. jūlijs, plkst. 10.15
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin, 1706.-1790.) - domātājs, sabiedrisks darbinieks, politiķis, zinātnieks enciklopēdists. Dzimis 1706. gada 17. janvārī Bostonā (Pensilvānijas kolonija), no Lielbritānijas emigrējuša amatnieka (ziepju un sveču lējēja) Džošua (Josiah Franklin) un Abijas (Abiah) Franklinu ģimenē kā piecpadsmitais bērns. Pamatizglītību pamatā guvis mājās (pamatskolu apmeklējis 2 gadus). 1727. gadā Bendžamins nodibināja savu tipogrāfiju un uzsāka grāmatu un avīžu izdevēja darbību: 1732.-1758. gados izdeva ikgadēju "Nabaga Ričarda almanahs" (Poor Richard's Almanack), 1729.-1748. gados "Pensilvānijas avīzi" (The Pennsylvania Gazette). 1727. gadā nodibināja amatnieku un tirgotāju diskusiju biedrību "Ādas priekšautu klubu" (Leather Apron Club) jeb "Džunto" (Junto). 1730. gadā uzsāka kopdzīvi (bez laulībām) ar Deboru Rīdu (Deborah Read). 1731. gadā izveidoja Ziemeļamerikā pirmo publisko bibliotēku. Šajā pašā gadā uzņemts masonu ložā. 1736. gadā Franklins nodibināja brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (Union Fire Company jeb Benjamin Franklin's Bucket Brigade). 1737.-1753. gados bija Pensilvānijas kolonijas galvenais karaliskais pastmeistars (1753.-1774. gados visu Ziemeļamerikas koloniju galvenais karaliskais pastmeistars). 1743. gadā viņš nodibināja "Amerikas filosofu biedrību" (American Philosophical Society). 1749. gadā Franklins nodibināja Pensilvānijas akadēmiju (The Academy and College of Philadelphia) kā pirmo augstāko mācību iestādi kolonijā.
Sabiedriskā darbība saistīta ar britu Ziemeļamerikas koloniju cīņu par suverenitāti. Viens no pirmajiem aicināja britukolonijās atcelt verdzību. Filosofiskajos uzskatos bija deists, Loka ideju atbalstītājs, ietekmējies no XVIII gs. franču domātājiem. Atzina dabas pastāvēšanas un tās likumu objektivitāti, attīstīja domu par matērijas nezūdamību un neradamību. Daudz pievērsās fizikai (piemēram, atklāja, ka zibens ir elektriska izlāde). Lielu vērību vēstures studijās pievērsa starpvalstu attiecībām, proponējot to mierīgas līdzāspastāvēšanas izdevīgumu.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 119.-120. lpp.
