Atšķirības starp "Gasendī Pjērs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Pjērs Gasendi.jpg|right|thumb|200px|Pjērs Gasendī]] | [[Attēls:Pjērs Gasendi.jpg|right|thumb|200px|Pjērs Gasendī]] | ||
| − | '''Pjērs Gasendī''' (1592.-1655.) - garīdznieks, filosofs, fiziķis un astronoms. Savos politiskajos uzskatos bija [[Absolūtisms|absolūtās monarhijas]] piekritējs. Veicis virkni svarīgu atklājumu astronomijā (novērojis, ka Merkurs iet pāri Saules diskam, atklājis piecus jaunus Jupitera pavadoņus u.c.). Sarakstījis vairākus darbus par zinātnes vēsturi. Visai asi kritizēja [[Sholastika|sholastiku]] un [[Dekarts Renē|Dekarta]] mācību par iedzimtajām idejām, pats savu uzskatu pamatā liekot [[Epikūrs no Samas|Epikūra]] mācību. Savā zināmākajā darbā "Filosofijas kvintesences" (1658.) Gasendī filosofiju iedalīja 3 daļās: 1) loģikā, kurā analizēja izziņas neapšaubāmības problēmu un kritizēja skepticismu un dogmatismu; 2) fizikā, kurā, pamatodams [[Atomisms|atomisma]] teoriju, pierādīja, ka telpa un laiks pastāv objektīvi, nevar tikt ne radīti, ne iznīcināti (atomus radījis Dievs, bez "animālas dvēseles" cilvēkam piemīt pārjutekliska "saprātīgā dvēsele"); 3) ētikā, kurā postulēja, ka ikkatra bauda pati par sevi ir labums un ikkatrs tikums ir labums tiktāl, ciktāl tas sagādā "bezrūpīgu mieru". | + | '''Pjērs Gasendī''' (1592.-1655.) - [[Jezuītu ordenis|jezuītu]] garīdznieks, filosofs, fiziķis un astronoms. Pasniedzējs jezuītu koledžā Parīzē (lielu ietekmi atstājis uz saviem skolniekiem, t.sk. Moljēru). Savos politiskajos uzskatos bija [[Absolūtisms|absolūtās monarhijas]] piekritējs. Veicis virkni svarīgu atklājumu astronomijā (1631. gadā novērojis, ka Merkurs iet pāri Saules diskam, atklājis piecus jaunus Jupitera pavadoņus u.c.). Sarakstījis vairākus darbus par zinātnes vēsturi. Visai asi kritizēja [[Sholastika|sholastiku]] un [[Dekarts Renē|Dekarta]] mācību par iedzimtajām idejām, pats savu uzskatu pamatā liekot [[Epikūrs no Samas|Epikūra]] mācību: prāta slēdzieniem un zināšanām vajag pamatoties uz jūtu liecībām pieredzē un praksē. Savā zināmākajā darbā "Filosofijas kvintesences" (1658.) Gasendī filosofiju iedalīja 3 daļās: 1) loģikā, kurā analizēja izziņas neapšaubāmības problēmu un kritizēja skepticismu un dogmatismu; 2) fizikā, kurā, pamatodams [[Atomisms|atomisma]] teoriju, pierādīja, ka telpa un laiks pastāv objektīvi, nevar tikt ne radīti, ne iznīcināti (atomus radījis Dievs, bez "animālas dvēseles" cilvēkam piemīt pārjutekliska "saprātīgā dvēsele"); 3) ētikā, kurā postulēja, ka ikkatra bauda pati par sevi ir labums un ikkatrs tikums ir labums tiktāl, ciktāl tas sagādā "bezrūpīgu mieru". |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 6. jūlijs, plkst. 08.57
Pjērs Gasendī (1592.-1655.) - jezuītu garīdznieks, filosofs, fiziķis un astronoms. Pasniedzējs jezuītu koledžā Parīzē (lielu ietekmi atstājis uz saviem skolniekiem, t.sk. Moljēru). Savos politiskajos uzskatos bija absolūtās monarhijas piekritējs. Veicis virkni svarīgu atklājumu astronomijā (1631. gadā novērojis, ka Merkurs iet pāri Saules diskam, atklājis piecus jaunus Jupitera pavadoņus u.c.). Sarakstījis vairākus darbus par zinātnes vēsturi. Visai asi kritizēja sholastiku un Dekarta mācību par iedzimtajām idejām, pats savu uzskatu pamatā liekot Epikūra mācību: prāta slēdzieniem un zināšanām vajag pamatoties uz jūtu liecībām pieredzē un praksē. Savā zināmākajā darbā "Filosofijas kvintesences" (1658.) Gasendī filosofiju iedalīja 3 daļās: 1) loģikā, kurā analizēja izziņas neapšaubāmības problēmu un kritizēja skepticismu un dogmatismu; 2) fizikā, kurā, pamatodams atomisma teoriju, pierādīja, ka telpa un laiks pastāv objektīvi, nevar tikt ne radīti, ne iznīcināti (atomus radījis Dievs, bez "animālas dvēseles" cilvēkam piemīt pārjutekliska "saprātīgā dvēsele"); 3) ētikā, kurā postulēja, ka ikkatra bauda pati par sevi ir labums un ikkatrs tikums ir labums tiktāl, ciktāl tas sagādā "bezrūpīgu mieru".
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 137. lpp.
