Atšķirības starp "Gasendī Pjērs" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Pjērs Gasendi.jpg|right|thumb|200px|Pjērs Gasendī]] | [[Attēls:Pjērs Gasendi.jpg|right|thumb|200px|Pjērs Gasendī]] | ||
| − | '''Pjērs Gasendī''' (''Gassendi'', 1592.-1655.; kr. ''Гассенди Пьер'') - [[Jezuītu ordenis|jezuītu]] garīdznieks, filosofs, fiziķis un astronoms. 1614. gadā ieguvis teoloģijas doktora grādu Aviņjonas universitātē, bet 1616. gadā iesvētīts par priesteri. Līdz 1622. gadam bija filosofijas pasniedzējs | + | '''Pjērs Gasendī''' (''Pierre Gassendi'', 1592.-1655.; kr. ''Гассенди Пьер'') - [[Jezuītu ordenis|jezuītu]] garīdznieks, filosofs, fiziķis un astronoms. Dzimis 1592. gada 22. janvārī Šantersē, netālu no Dinas Provansā, [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]]. 1614. gadā ieguvis teoloģijas doktora grādu Aviņjonas universitātē, bet 1616. gadā iesvētīts par priesteri. Līdz 1622. gadam bija filosofijas pasniedzējs Eksas koledžā. No 1626. gada katedrāles [[kanoniķis]] Dinā. 1645. gadā uzaicināts par matemātikas profesoru Karaliskajā koledžā Parīzē (lielu ietekmi atstājis uz saviem skolniekiem, t.sk. Moljēru). Miris 1655. gada 24. oktobrī Parīzē. |
| + | |||
| + | Savos politiskajos uzskatos bija [[Absolūtisms|absolūtās monarhijas]] piekritējs. Veicis virkni svarīgu atklājumu astronomijā (1631. gadā novērojis, ka Merkurs iet pāri Saules diskam, atklājis piecus jaunus Jupitera pavadoņus u.c.). Sarakstījis vairākus darbus par zinātnes vēsturi. 1624. gadā Grenoblē publicēja virkni eseju ar nosaukumu "Paradoksālie vingrinājumi pret aristoteliķiem" (''Exercitationes paradoxicae adversus Aristoteleos'') kur visai asi kritizēja [[Sholastika|sholastiku]]: kaut arī esot spiests mācīt [[Aristotelis no Stagiras|Aristoteļa]] koncepciju, visinteresantākās pašam šķiet šīs mācības vājās puses. Skeptiski raudzījās uz [[Dekarts Renē|Dekarta]] mācību par iedzimtajām idejām. Pārtraucis polemiku ar sholastiem, pievērsās [[Epikūrs no Samas|Epikūra]] mācības izpētai, piekrītot tam, ka prāta slēdzieniem un zināšanām vajag pamatoties uz jūtu liecībām pieredzē un praksē. Savā zināmākajā darbā "Filosofijas kvintesences" (1658.) Gasendī filosofiju iedalīja 3 daļās: 1) loģikā, kurā analizēja izziņas neapšaubāmības problēmu un kritizēja skepticismu un dogmatismu; 2) fizikā, kurā, pamatodams [[Atomisms|atomisma]] teoriju, pierādīja, ka telpa un laiks pastāv objektīvi, nevar tikt ne radīti, ne iznīcināti (atomus radījis Dievs, bez "animālas dvēseles" cilvēkam piemīt pārjutekliska "saprātīgā dvēsele"); 3) ētikā, kurā postulēja, ka ikkatra bauda pati par sevi ir labums un ikkatrs tikums ir labums tiktāl, ciktāl tas sagādā "bezrūpīgu mieru". | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 6. jūlijs, plkst. 09.36
Pjērs Gasendī (Pierre Gassendi, 1592.-1655.; kr. Гассенди Пьер) - jezuītu garīdznieks, filosofs, fiziķis un astronoms. Dzimis 1592. gada 22. janvārī Šantersē, netālu no Dinas Provansā, Francijas karalistē. 1614. gadā ieguvis teoloģijas doktora grādu Aviņjonas universitātē, bet 1616. gadā iesvētīts par priesteri. Līdz 1622. gadam bija filosofijas pasniedzējs Eksas koledžā. No 1626. gada katedrāles kanoniķis Dinā. 1645. gadā uzaicināts par matemātikas profesoru Karaliskajā koledžā Parīzē (lielu ietekmi atstājis uz saviem skolniekiem, t.sk. Moljēru). Miris 1655. gada 24. oktobrī Parīzē.
Savos politiskajos uzskatos bija absolūtās monarhijas piekritējs. Veicis virkni svarīgu atklājumu astronomijā (1631. gadā novērojis, ka Merkurs iet pāri Saules diskam, atklājis piecus jaunus Jupitera pavadoņus u.c.). Sarakstījis vairākus darbus par zinātnes vēsturi. 1624. gadā Grenoblē publicēja virkni eseju ar nosaukumu "Paradoksālie vingrinājumi pret aristoteliķiem" (Exercitationes paradoxicae adversus Aristoteleos) kur visai asi kritizēja sholastiku: kaut arī esot spiests mācīt Aristoteļa koncepciju, visinteresantākās pašam šķiet šīs mācības vājās puses. Skeptiski raudzījās uz Dekarta mācību par iedzimtajām idejām. Pārtraucis polemiku ar sholastiem, pievērsās Epikūra mācības izpētai, piekrītot tam, ka prāta slēdzieniem un zināšanām vajag pamatoties uz jūtu liecībām pieredzē un praksē. Savā zināmākajā darbā "Filosofijas kvintesences" (1658.) Gasendī filosofiju iedalīja 3 daļās: 1) loģikā, kurā analizēja izziņas neapšaubāmības problēmu un kritizēja skepticismu un dogmatismu; 2) fizikā, kurā, pamatodams atomisma teoriju, pierādīja, ka telpa un laiks pastāv objektīvi, nevar tikt ne radīti, ne iznīcināti (atomus radījis Dievs, bez "animālas dvēseles" cilvēkam piemīt pārjutekliska "saprātīgā dvēsele"); 3) ētikā, kurā postulēja, ka ikkatra bauda pati par sevi ir labums un ikkatrs tikums ir labums tiktāl, ciktāl tas sagādā "bezrūpīgu mieru".
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 137. lpp.
- Быховский Б.Э. Гассенди. - Мысль: Москва, 1974. 204 стр.
