Atšķirības starp "Helvēcijs Klods Adriāns" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Klods Adriāns Helvēcijs''' (''Claude Adrien Helvétius'', 1715.-1771.) - filosofs [[enciklopēdists]], [[Apgaismība|apgaismotājs]], literāts. | '''Klods Adriāns Helvēcijs''' (''Claude Adrien Helvétius'', 1715.-1771.) - filosofs [[enciklopēdists]], [[Apgaismība|apgaismotājs]], literāts. | ||
| − | Dzimis 1715. gada 31. janvārī Parīzē, galma ārsta Žana Kloda Adriāna Helvēcija (1685.-1755.) ģimenē. Tēva dzimtais uzvārds bija ''Schweitzer'' ("šveicietis"), kuru tas bija latinizējis uz ''Helvétius''. Izglītību Klods guva [[Jezuītu ordenis|jezuītu]] koledžā Luijlegrānā. Pēc koledžas absolvēšanas strādāja Kanā (''Caen'') pie sava tēvoča, kurš bija nodokļu iekasētājs. Pateicoties tēvam, 1738. gadā kļuva par nodokļu ģenerālatpircēju un ievērojami pavairoja savu kapitālu. 1751. gadā apprecējās ar Annu Katrīnu de Liņvilu de Otrikūru un pameta valsts dienestu. Pamatā uzturējās Vorē pilī netālu no Remalaras, va savrupnamā Parīzē uz Sv. Annas ielas. Visnotaļ sabiedrisks, pulcināja savā salonā tā laika ievērojamākos franču [[Enciklopēdisti|enciklopēdistus]]. | + | Dzimis 1715. gada 31. janvārī Parīzē, [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], galma ārsta Žana Kloda Adriāna Helvēcija (1685.-1755.) ģimenē. Tēva dzimtais uzvārds bija ''Schweitzer'' ("šveicietis"), kuru tas bija latinizējis uz ''Helvétius''. Izglītību Klods guva [[Jezuītu ordenis|jezuītu]] koledžā Luijlegrānā. Pēc koledžas absolvēšanas strādāja Kanā (''Caen'') pie sava tēvoča, kurš bija nodokļu iekasētājs. Pateicoties tēvam, 1738. gadā kļuva par nodokļu ģenerālatpircēju un ievērojami pavairoja savu kapitālu. 1751. gadā apprecējās ar Annu Katrīnu de Liņvilu de Otrikūru un pameta valsts dienestu. Pamatā uzturējās Vorē pilī netālu no Remalaras, va savrupnamā Parīzē uz Sv. Annas ielas. Visnotaļ sabiedrisks, pulcināja savā salonā tā laika ievērojamākos franču [[Enciklopēdisti|enciklopēdistus]]. Sadraudzējies ar Didro, Monteskjē un Voltēru, pēc 1751. gada veltīja savu dzīvi zinātnei un literatūrai. 1764. gadā apceļoja Angliju, bet 1765. gadā Prūsiju. Mūža pēdējos gadus cieta podagru smagā formā, mira savā Parīzes mājā 1771. gada 26. decembrī. |
| − | Viņa uzskatu pamatā bija [[Loks Džons|Loka]] [[sensuālisms]]. Objektīvi pastāvošā matērija viņaprāt tiek izzināta ar sajūtu palīdzību. Par vēl vienu izziņas instrumentu Helvēcijs uzskatīja atmiņu, kuru definēja kā "ilgstošu, bet pavājinātu sajušanu". Ar domāšanu saprata sajūtu kombinēšanu. Uzsvēra sabiedriskās vides lomu indivīda rakstura veidošanas procesā un ar to pamatoja nepieciešamību mainīt sava laika sociālās un ekonomiskās attiecības sabiedrībā. Noteicošā loma pēc viņa domām ir indivīda apziņai un temperamentam. Helvēcija uzskatam, ka videi ir izškirošā loma cilvēka audzināšanā, idejai par personisko un sabiedrisko interešu harmonisku sintēzi un idejai par intelektuālo spēju iedzimto vienādību bija liela nozīme [[Utopiskais sociālisms|utopiskā sociālisma]] koncepcijas dzimšanā. Zināmākie darbi ir "Par prātu" (1758.) un "Par cilvēku" (1773.) | + | Politikā bija [[Apgaismotā monarhija|apgaismotās monarhijas]] piekritējs, uzskatīja, ka [[republika]] kā valsts forma lielākajai daļai zemju pasaulē neder. Viņa filosofisko uzskatu pamatā bija [[Loks Džons|Loka]] [[sensuālisms]]. Objektīvi pastāvošā matērija viņaprāt tiek izzināta ar sajūtu palīdzību. Par vēl vienu izziņas instrumentu Helvēcijs uzskatīja atmiņu, kuru definēja kā "ilgstošu, bet pavājinātu sajušanu". Ar domāšanu saprata sajūtu kombinēšanu. Uzsvēra sabiedriskās vides lomu indivīda rakstura veidošanas procesā un ar to pamatoja nepieciešamību mainīt sava laika sociālās un ekonomiskās attiecības sabiedrībā. Noteicošā loma pēc viņa domām ir indivīda apziņai un temperamentam. Helvēcija uzskatam, ka videi ir izškirošā loma cilvēka audzināšanā, idejai par personisko un sabiedrisko interešu harmonisku sintēzi un idejai par intelektuālo spēju iedzimto vienādību bija liela nozīme [[Utopiskais sociālisms|utopiskā sociālisma]] koncepcijas dzimšanā. Helvēcija darbi ietekmēja visu tā laika zinātni Rietumeiropā. Lielbritānijā viņu uzskata par [[Utilitārisms|utilitārisma]] inspirētāju, Bentama un Milla iedvesmotāju. Zināmākie darbi ir "Par prātu" (''De l’esprit'', 1758.) un "Par cilvēku" (''De l’Homme'', 1773.) |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 21. jūlijs, plkst. 12.20
Klods Adriāns Helvēcijs (Claude Adrien Helvétius, 1715.-1771.) - filosofs enciklopēdists, apgaismotājs, literāts.
Dzimis 1715. gada 31. janvārī Parīzē, Francijas karalistē, galma ārsta Žana Kloda Adriāna Helvēcija (1685.-1755.) ģimenē. Tēva dzimtais uzvārds bija Schweitzer ("šveicietis"), kuru tas bija latinizējis uz Helvétius. Izglītību Klods guva jezuītu koledžā Luijlegrānā. Pēc koledžas absolvēšanas strādāja Kanā (Caen) pie sava tēvoča, kurš bija nodokļu iekasētājs. Pateicoties tēvam, 1738. gadā kļuva par nodokļu ģenerālatpircēju un ievērojami pavairoja savu kapitālu. 1751. gadā apprecējās ar Annu Katrīnu de Liņvilu de Otrikūru un pameta valsts dienestu. Pamatā uzturējās Vorē pilī netālu no Remalaras, va savrupnamā Parīzē uz Sv. Annas ielas. Visnotaļ sabiedrisks, pulcināja savā salonā tā laika ievērojamākos franču enciklopēdistus. Sadraudzējies ar Didro, Monteskjē un Voltēru, pēc 1751. gada veltīja savu dzīvi zinātnei un literatūrai. 1764. gadā apceļoja Angliju, bet 1765. gadā Prūsiju. Mūža pēdējos gadus cieta podagru smagā formā, mira savā Parīzes mājā 1771. gada 26. decembrī.
Politikā bija apgaismotās monarhijas piekritējs, uzskatīja, ka republika kā valsts forma lielākajai daļai zemju pasaulē neder. Viņa filosofisko uzskatu pamatā bija Loka sensuālisms. Objektīvi pastāvošā matērija viņaprāt tiek izzināta ar sajūtu palīdzību. Par vēl vienu izziņas instrumentu Helvēcijs uzskatīja atmiņu, kuru definēja kā "ilgstošu, bet pavājinātu sajušanu". Ar domāšanu saprata sajūtu kombinēšanu. Uzsvēra sabiedriskās vides lomu indivīda rakstura veidošanas procesā un ar to pamatoja nepieciešamību mainīt sava laika sociālās un ekonomiskās attiecības sabiedrībā. Noteicošā loma pēc viņa domām ir indivīda apziņai un temperamentam. Helvēcija uzskatam, ka videi ir izškirošā loma cilvēka audzināšanā, idejai par personisko un sabiedrisko interešu harmonisku sintēzi un idejai par intelektuālo spēju iedzimto vienādību bija liela nozīme utopiskā sociālisma koncepcijas dzimšanā. Helvēcija darbi ietekmēja visu tā laika zinātni Rietumeiropā. Lielbritānijā viņu uzskata par utilitārisma inspirētāju, Bentama un Milla iedvesmotāju. Zināmākie darbi ir "Par prātu" (De l’esprit, 1758.) un "Par cilvēku" (De l’Homme, 1773.)
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 150. lpp.
- Гелвеций. Сочинения. Т. 1-2 - Мысль: Москва, 1974-1975
- Радлов Э.Л., К. Гельвеций и его влияние в России. - Петроград, 1917
- Вороницын И.П., К.А. Гельвеций. - Москва, 1934
- Момджян Х.Н., Философия Гельвеция. - Москва, 1955
- Силин М.А., К.А. Гельвеций — выдающийся французский философ-материалист XVIII в. - Москва, 1958
