Atšķirības starp "Hērakleids no Pontas" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Hēraklits no Pontas''' (''Ἡρακλείδης ὁ Ποντικός, Hērakleidus hō Pontikos'', ~387.-312. p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]]. | '''Hēraklits no Pontas''' (''Ἡρακλείδης ὁ Ποντικός, Hērakleidus hō Pontikos'', ~387.-312. p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]]. | ||
| − | Eitifrona dēls, dzimis ap 387. g.p.m.ē. Hēraklejā (mūsd. Eregli Turcijā), hellēņu [[Kolonija|kolonijā]] [[Ponta]]s krastā. Pieaudzis, pārcēlās uz dzīvi uz [[Senās Atēnas|Atēnām]], kur klausījies [[Platons|Platona]], [[Aristotelis no Stagiras|Aristoteļa]], [[Pitagorieši|pitagoriešu]] priekšlasījumus. | + | Eitifrona dēls, dzimis ap 387. g.p.m.ē. Hēraklejā (mūsd. Eregli Turcijā), hellēņu [[Kolonija|kolonijā]] [[Ponta]]s krastā. Pieaudzis, pārcēlās uz dzīvi uz [[Senās Atēnas|Atēnām]] (bijis spiests bēgt no dzimtenes, jo nohgalinājis Hēraklejas [[Tirāns|tirānu]]), kur klausījies [[Platons|Platona]], [[Aristotelis no Stagiras|Aristoteļa]], [[Pitagorieši|pitagoriešu]] priekšlasījumus. Darbi nav saglabājušies, kaut bijuši ļoti populāri antīkajā pasaulē, un par viņa idejām zinām tikai no pārstāstiem (pamatā no [[Diogens no Lāertas|Diogena no Lāertas]]). Pasaules uzskats, šķiet, bija savdabīga [[Empedokls no Akragām|Empedokla]] un [[Dēmokrits no Abdērām|Dēmokrita]] uzskatu sintēze. Līdzīgi pirmajam, elementu savienošanos un sadalīšanos skaidroja ar divu pretēju spēku - pievilkšanās un atgrūšanās ("draudzības" un "ienaida") - mijiedarbību. Taču domāja, ka pašas šīs stihijas sastāv no sīksīkiem atomiem. Sprieda, ka atomiem veidu piešķir savdabīgs pasaules prāts - ''nūss'' un noliedza absolūta vakuuma iespējamību, jo telpu piepildot ēteris. Līdzīgi raudzījās uz dvēseli, tādējādi nostājoties [[Pitagorisms|pitagorismam]] tuvās pozīcijās. Astronomijā izvirzīja [[Heliocentrisms|heliocentrismam]] tuvas idejas, pieļaujot, ka Zeme nav gluži nekustīga, savukārt mūzijas teorijā vērojama [[Aristotelis no Stagiras|Aristoteļa]] ietekme. |
| − | |||
| − | Darbi nav saglabājušies, kaut bijuši ļoti populāri antīkajā pasaulē, un par viņa idejām zinām tikai no pārstāstiem (pamatā no [[Diogens no Lāertas|Diogena no Lāertas]]). Pasaules uzskats, šķiet, bija savdabīga [[Empedokls no Akragām|Empedokla]] un [[Dēmokrits no Abdērām|Dēmokrita]] uzskatu sintēze. Līdzīgi pirmajam, elementu savienošanos un sadalīšanos skaidroja ar divu pretēju spēku - pievilkšanās un atgrūšanās ("draudzības" un "ienaida") - mijiedarbību. Taču domāja, ka pašas šīs stihijas sastāv no sīksīkiem atomiem. Sprieda, ka atomiem veidu piešķir savdabīgs pasaules prāts - ''nūss'' un noliedza absolūta vakuuma iespējamību, jo telpu piepildot ēteris. Līdzīgi raudzījās uz dvēseli, tādējādi nostājoties [[Pitagorisms|pitagorismam]] tuvās pozīcijās. Astronomijā izvirzīja [[Heliocentrisms|heliocentrismam]] tuvas idejas, pieļaujot, ka Zeme nav gluži nekustīga, savukārt mūzijas teorijā vērojama [[Aristotelis no Stagiras|Aristoteļa]] ietekme. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 21. jūlijs, plkst. 15.16
Hēraklits no Pontas (Ἡρακλείδης ὁ Ποντικός, Hērakleidus hō Pontikos, ~387.-312. p.m.ē.) - filosofs.
Eitifrona dēls, dzimis ap 387. g.p.m.ē. Hēraklejā (mūsd. Eregli Turcijā), hellēņu kolonijā Pontas krastā. Pieaudzis, pārcēlās uz dzīvi uz Atēnām (bijis spiests bēgt no dzimtenes, jo nohgalinājis Hēraklejas tirānu), kur klausījies Platona, Aristoteļa, pitagoriešu priekšlasījumus. Darbi nav saglabājušies, kaut bijuši ļoti populāri antīkajā pasaulē, un par viņa idejām zinām tikai no pārstāstiem (pamatā no Diogena no Lāertas). Pasaules uzskats, šķiet, bija savdabīga Empedokla un Dēmokrita uzskatu sintēze. Līdzīgi pirmajam, elementu savienošanos un sadalīšanos skaidroja ar divu pretēju spēku - pievilkšanās un atgrūšanās ("draudzības" un "ienaida") - mijiedarbību. Taču domāja, ka pašas šīs stihijas sastāv no sīksīkiem atomiem. Sprieda, ka atomiem veidu piešķir savdabīgs pasaules prāts - nūss un noliedza absolūta vakuuma iespējamību, jo telpu piepildot ēteris. Līdzīgi raudzījās uz dvēseli, tādējādi nostājoties pitagorismam tuvās pozīcijās. Astronomijā izvirzīja heliocentrismam tuvas idejas, pieļaujot, ka Zeme nav gluži nekustīga, savukārt mūzijas teorijā vērojama Aristoteļa ietekme.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 150. lpp.
- Gottschalk H.B. Heraclides of Pontus. - Clarendon Press: Oxford, 1980, ISBN 0-19-814021-5
- Guthrie W.K.C. The Later Plato and the Academy. // A History of Greek Philosophy. Volume 5 - Cambridge University Press, 1986, p. 470. ISBN 0-521-31102-0
- Bruce Eastwood. Heraclides and Heliocentrism: Texts, Diagrams, and Interpretations. // Journal for the History of Astronomy, 23 (1992), P. 233-60
- Neugebauer O. On the Allegedly Heliocentric Theory of Venus by Heraclides Ponticus. // American Journal of Philology, Vol. 93, No. 4 (Oct., 1972), pp. 600-601.
- Hans Krämer. Herakleides Pontikos. // Grundriss der Geschichte der Philosophie, Bd. 3 / hrsg. von Hellmut Flashar - Basel, 2004, S. 67–80. ISBN 3-7965-1998-9
- Jean-Pierre Schneider. Héraclide le Pontique. // Dictionnaire des philosophes antiques. / Richard Goulet ed. V. 3 - CNRS: Paris, 2000, P. 563-568. ISBN 2-271-05748-5
- Рожанский И.Д. История естествознания в эпоху эллинизма и Римской империи. - Наука: Москва, 1988
- Еремеева А.И., Цицин Ф.А. История астрономии (основные этапы развития астрономической картины мира). - Изд-во МГУ: Москва, 1989
Resursi internetā par šo tēmu
- Heraclides of Pontus - MacTutor History of Mathematics archive
- Eastwood B.S. Heraclides and heliocentrism: texts, diagrams, and interpretations. // Journal History of Astronomy, 23 (4) (1992), p. 233-260
