Atšķirības starp "Herders Johans Gotfrīds" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Johans Gotfrīds Herders''' (''Johann Gottfried Herder'', 1744.-1803.) - teologs, filosofs, rakstnieks romantiķis, publicists. | '''Johans Gotfrīds Herders''' (''Johann Gottfried Herder'', 1744.-1803.) - teologs, filosofs, rakstnieks romantiķis, publicists. | ||
| − | Dzimis 1744. gada 25. augustā | + | Dzimis 1744. gada 25. augustā Morungenā, Austrumprūsijā, [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalistē]], skolotāja ģimenē. Laikā no 1762. līdz 1764. gadam studēja teoloģiju Kēnigsbergas universitātē, kur klausījies [[Kants Imanuels|Kanta]] lekcijas. Pēc universitātes absolvēšanas, lai izvairītos no rekrutēšanas armijā, laikā no 1764. līdz 1769. gadam bija skolotājs Rīgas Domskolā. Publicējis darbus par vēsturi, filozofiju un literatūras kritiku, kā arī apkopojis dažādu tautu dziesmas (''Stimmen der Völker in Liedern'', 1778). 1771. gadā kļuva par Šaumburgas-Lipes firstistes galma mācītāju Bikeburgā. 1776. gadā ar Gētes rekomendāciju kļuva par [[Superintendants|superintendantu]] Veimārā. 1788. gadā apceļoja Apenīnu pussalu. Miris 1803. gada 18. decembrī. |
Noraidīja Kanta "prāta kritiku", pretstatot tai izziņas spēju "fizioloģiju" un mācību par valodas primaritāti attiecībā pret saprātu. Telpas un laika jēdzienus Herders atvasināja no pieredzes un aizstāvēja matērijas un izziņas formas vienotību. Pamatojoties uz jēdzienu par progresu dabā, izveidoja savu koncepciju par progresu vēsturē ("Idejas jautājumā par cilvēces vēstures filosofiju", 1784.-1791.) un par sabiedrības virzīšanos pretim humāņismam. Uzsvēra dažādu tautu garīgās kultūras īpatnības un atšķirības, īpaši pievērsdamies dienvidslāvu tautām. Herders pirms Šellinga un Hēgeļa nāca pie atziņas, ka cilvēku individuālās rīcības subjektīvie mērķi nesakrīt ar tās objektīvo vēsturisko rezultātu. | Noraidīja Kanta "prāta kritiku", pretstatot tai izziņas spēju "fizioloģiju" un mācību par valodas primaritāti attiecībā pret saprātu. Telpas un laika jēdzienus Herders atvasināja no pieredzes un aizstāvēja matērijas un izziņas formas vienotību. Pamatojoties uz jēdzienu par progresu dabā, izveidoja savu koncepciju par progresu vēsturē ("Idejas jautājumā par cilvēces vēstures filosofiju", 1784.-1791.) un par sabiedrības virzīšanos pretim humāņismam. Uzsvēra dažādu tautu garīgās kultūras īpatnības un atšķirības, īpaši pievērsdamies dienvidslāvu tautām. Herders pirms Šellinga un Hēgeļa nāca pie atziņas, ka cilvēku individuālās rīcības subjektīvie mērķi nesakrīt ar tās objektīvo vēsturisko rezultātu. | ||
| 10. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 152. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 152. lpp. | ||
* Herders J.G Darbu izlase. / sast. P.Zeile un V.Gammeršmidts - Zvaigzne ABC: Rīga, 1995. - 469. lpp., ISBN 9984-04-055-0 | * Herders J.G Darbu izlase. / sast. P.Zeile un V.Gammeršmidts - Zvaigzne ABC: Rīga, 1995. - 469. lpp., ISBN 9984-04-055-0 | ||
| + | ---- | ||
| + | Гайм Р. Гердер, его жизнь и сочинения. В 2-х тт. - Москва, 1888 | ||
| + | Пыпин А. Гердер // «Вестник Европы». - 1890, III—IV | ||
| + | Меринг Ф. Гердер. На философские и литературные темы. - Минск, 1923 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
[[Kategorija:H]] | [[Kategorija:H]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. jūlijs, plkst. 15.06
Johans Gotfrīds Herders (Johann Gottfried Herder, 1744.-1803.) - teologs, filosofs, rakstnieks romantiķis, publicists.
Dzimis 1744. gada 25. augustā Morungenā, Austrumprūsijā, Prūsijas karalistē, skolotāja ģimenē. Laikā no 1762. līdz 1764. gadam studēja teoloģiju Kēnigsbergas universitātē, kur klausījies Kanta lekcijas. Pēc universitātes absolvēšanas, lai izvairītos no rekrutēšanas armijā, laikā no 1764. līdz 1769. gadam bija skolotājs Rīgas Domskolā. Publicējis darbus par vēsturi, filozofiju un literatūras kritiku, kā arī apkopojis dažādu tautu dziesmas (Stimmen der Völker in Liedern, 1778). 1771. gadā kļuva par Šaumburgas-Lipes firstistes galma mācītāju Bikeburgā. 1776. gadā ar Gētes rekomendāciju kļuva par superintendantu Veimārā. 1788. gadā apceļoja Apenīnu pussalu. Miris 1803. gada 18. decembrī.
Noraidīja Kanta "prāta kritiku", pretstatot tai izziņas spēju "fizioloģiju" un mācību par valodas primaritāti attiecībā pret saprātu. Telpas un laika jēdzienus Herders atvasināja no pieredzes un aizstāvēja matērijas un izziņas formas vienotību. Pamatojoties uz jēdzienu par progresu dabā, izveidoja savu koncepciju par progresu vēsturē ("Idejas jautājumā par cilvēces vēstures filosofiju", 1784.-1791.) un par sabiedrības virzīšanos pretim humāņismam. Uzsvēra dažādu tautu garīgās kultūras īpatnības un atšķirības, īpaši pievērsdamies dienvidslāvu tautām. Herders pirms Šellinga un Hēgeļa nāca pie atziņas, ka cilvēku individuālās rīcības subjektīvie mērķi nesakrīt ar tās objektīvo vēsturisko rezultātu.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 152. lpp.
- Herders J.G Darbu izlase. / sast. P.Zeile un V.Gammeršmidts - Zvaigzne ABC: Rīga, 1995. - 469. lpp., ISBN 9984-04-055-0
Гайм Р. Гердер, его жизнь и сочинения. В 2-х тт. - Москва, 1888 Пыпин А. Гердер // «Вестник Европы». - 1890, III—IV Меринг Ф. Гердер. На философские и литературные темы. - Минск, 1923
