Atšķirības starp "Holbahs Pols Anrī" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
4. rindiņa: 4. rindiņa:
 
Dzimis 1723. gada 8. decembrī Edelshaimā (''Edesheim'') pie Landavas (''Landau in der Pfalz''), vīndaru ģimenē. Mantojis no tēvoča [[Barons|barona]] titulu un kapitālu, pārcēlās uz dzīvi Parīzē, [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], veltot dzīvi filosofijai un zinātnei Viņa nams kļuva par vienu no intelektuāļu aprindās iecienītākajiem saloniem, kur vai ik dienu ciemojās tādas prominences kā [[Didro Denī|Didro]], [[Dalambērs Žans Lerons|de Alambērs]], [[Helvēcijs Klods Adriāns|Helvēcijs]], [[Ruso Žans Žaks|Ruso]] u.c. Bez paša sarakstītā, Holbahs aktīvi tulkoja un izdeva [[Hobss Tomass|Hobsa]], Lukrēcija, Tolanda u.c. domātāju darbus.
 
Dzimis 1723. gada 8. decembrī Edelshaimā (''Edesheim'') pie Landavas (''Landau in der Pfalz''), vīndaru ģimenē. Mantojis no tēvoča [[Barons|barona]] titulu un kapitālu, pārcēlās uz dzīvi Parīzē, [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], veltot dzīvi filosofijai un zinātnei Viņa nams kļuva par vienu no intelektuāļu aprindās iecienītākajiem saloniem, kur vai ik dienu ciemojās tādas prominences kā [[Didro Denī|Didro]], [[Dalambērs Žans Lerons|de Alambērs]], [[Helvēcijs Klods Adriāns|Helvēcijs]], [[Ruso Žans Žaks|Ruso]] u.c. Bez paša sarakstītā, Holbahs aktīvi tulkoja un izdeva [[Hobss Tomass|Hobsa]], Lukrēcija, Tolanda u.c. domātāju darbus.
  
Politiskajos uzskatos bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] vai pat [[Apgaismotais absolūtisms|apgaismotā absolūtisma]] piekritējs. Runājot par sabiedrību, postulēja, ka "uzskati valda pār pasauli". Par svarīgāko faktoru vēstures procesa evolūcijā uzskatīja likumdevēju darbību. Ceļu uz sociālo taisnīgumu saskatīja caur cilvēku izglītošanu. Tādēļ, ka cilvēce nezina savu pašas dabu, - raksta Holbahs, - tā nonākusi verdzībā un kļuvusi par laupījumu valdībām. Ideāla sabiedrība ir saprāta valstība.
+
Politiskajos uzskatos bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] vai pat [[Apgaismotais absolūtisms|apgaismotā absolūtisma]] piekritējs. Runājot par sabiedrību, postulēja, ka "uzskati valda pār pasauli". Par svarīgāko faktoru vēstures procesa evolūcijā uzskatīja likumdevēju darbību. Ceļu uz sociālo taisnīgumu saskatīja caur cilvēku izglītošanu. Tādēļ, ka cilvēce nezina savu pašas dabu, - raksta Holbahs, - tā nonākusi verdzībā un kļuvusi par laupījumu valdībām. Ideāla sabiedrība ir saprāta valstība. Plaši zināms ar saviem antiklerikālajiem uzskatiem - kritizēja reliģiju un ideālistisko filosofiju (it īpaši [[Bērklijs Džordžs|Bērklija]] mācību), ko uzskatīja esam pretrunā ar veselo saprātu. Reliģijas izcelšanos skaidroja ar gara tumsību un bailēm no nezināmā, un ar citu cilvēku blēdību, šīs bailes izmantojot. Matēriju definēja kā visu, "kas kaut kādā veidā iedarbojas uz mūsu sajūtu orgāniem". Tā sastāv no nemainīgiem un nedalāmiem atomiem, kuru galvenās īpašības ir izplatība, svars, apveids un necaurlaidība. Kustību - arī matērijas atribūtu, - izprata kā vienkārši pārvietošanos telpā. Cilvēks esot dabas daļa un paķlauts tās likumiem kā jebkura cita dzīva radība. Aizstāvēdams [[Determinisms|determinismu]], tajā pašā laikā Holbahs cēlonību izprata visai mehāniski: noliedza nejaušību objektīvo pastāvēšanu un definēja tās kā parādības, kuru cēloņi vienkārši nav zināmi.
 
 
Plaši zināms ar saviem antiklerikālajiem uzskatiem - kritizēja reliģiju un ideālistisko filosofiju (it īpaši [[Bērklijs Džordžs|Bērklija]] mācību), ko uzskatīja esam pretrunā ar veselo saprātu. Reliģijas izcelšanos skaidroja ar gara tumsību un bailēm no nezināmā, un ar citu cilvēku blēdību, šīs bailes izmantojot. Matēriju definēja kā visu, "kas kaut kādā veidā iedarbojas uz mūsu sajūtu orgāniem". Tā sastāv no nemainīgiem un nedalāmiem atomiem, kuru galvenās īpašības ir izplatība, svars, apveids un necaurlaidība. Kustību - arī matērijas atribūtu, - izprata kā vienkārši pārvietošanos telpā. Cilvēks esot dabas daļa un paķlauts tās likumiem kā jebkura cita dzīva radība. Aizstāvēdams [[Determinisms|determinismu]], tajā pašā laikā Holbahs cēlonību izprata visai mehāniski: noliedza nejaušību objektīvo pastāvēšanu un definēja tās kā parādības, kuru cēloņi vienkārši nav zināmi.
 
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
12. rindiņa: 10. rindiņa:
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 155.-156. lpp.
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 155.-156. lpp.
 
* Antoloģija politikā un tiesībās (politiskās domas attīstība no senajiem laikiem līdz mūsu dienām). / sast. Falka S., Kuprišs E. - RaKa: Rīga, 2003., 1. sēj., - 276 lpp. ISBN 9984-15-470-X
 
* Antoloģija politikā un tiesībās (politiskās domas attīstība no senajiem laikiem līdz mūsu dienām). / sast. Falka S., Kuprišs E. - RaKa: Rīga, 2003., 1. sēj., - 276 lpp. ISBN 9984-15-470-X
 +
----
 +
* Christianity Unveiled by Baron d'Holbach: A Controversy in Documents. / David Holohan (Transl.) - Hodgson Press, 2008
 +
* Max Pearson Cushing. Baron d'Holbach: a study of eighteenth-century radicalism in France. - New York, 1914
 +
* Alan Charles Kors. D'Holbach's Coterie: An Enlightenment in Paris. - Princeton University Press, 1976
 +
* Alan Charles Kors. The Atheism of D'Holbach and Naigeon. // Atheism from the Reformation to the Enlightenment. - Clarendon Press: Oxford, 1992
 +
* John Lough. Helvétius and d'Holbach. // Modern Language Review, Vol. 33, No. 3. (Jul., 1938)
 +
* Newland T. C.  D'Holbach, Religion, and the 'Encyclopédie. // Modern Language Review, Vol. 69, No. 3, (Jul., 1974), pp. 523–533.
 +
* Virgil W. Topazio. D'Holbach's Moral Philosophy: Its Background and Development. - Institut et Musée Voltaire: Geneva, 1956
 +
* Everett C. Ladd. Jr. Helvétius and d'Holbach. // Journal of the History of Ideas (1962) 23(2), pp. 221-238.
 +
* Virgil V. Topazio. Diderot's Supposed Contribution to D'Holbach's Works. // Publications of the Modern Language Association of America, LXIX, 1, 1954, pp. 173–188.
 +
* John Lough. Essays on the Encyclopédie of Diderot and D'Alembert. - Oxford University Press: London, 1968
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 31. jūlijs, plkst. 12.03

Pols Anrī Holbahs

Pols Anrī Tirī, barons Holbahs (fr. Paul Henri Thiry, baron d’Holbach, vāc, Paul Heinrich Dietrich, Baron von Holbach, 1723.-1789.) - filosofs, rakstnieks, enciklopēdists.

Dzimis 1723. gada 8. decembrī Edelshaimā (Edesheim) pie Landavas (Landau in der Pfalz), vīndaru ģimenē. Mantojis no tēvoča barona titulu un kapitālu, pārcēlās uz dzīvi Parīzē, Francijas karalistē, veltot dzīvi filosofijai un zinātnei Viņa nams kļuva par vienu no intelektuāļu aprindās iecienītākajiem saloniem, kur vai ik dienu ciemojās tādas prominences kā Didro, de Alambērs, Helvēcijs, Ruso u.c. Bez paša sarakstītā, Holbahs aktīvi tulkoja un izdeva Hobsa, Lukrēcija, Tolanda u.c. domātāju darbus.

Politiskajos uzskatos bija konstitucionālās monarhijas vai pat apgaismotā absolūtisma piekritējs. Runājot par sabiedrību, postulēja, ka "uzskati valda pār pasauli". Par svarīgāko faktoru vēstures procesa evolūcijā uzskatīja likumdevēju darbību. Ceļu uz sociālo taisnīgumu saskatīja caur cilvēku izglītošanu. Tādēļ, ka cilvēce nezina savu pašas dabu, - raksta Holbahs, - tā nonākusi verdzībā un kļuvusi par laupījumu valdībām. Ideāla sabiedrība ir saprāta valstība. Plaši zināms ar saviem antiklerikālajiem uzskatiem - kritizēja reliģiju un ideālistisko filosofiju (it īpaši Bērklija mācību), ko uzskatīja esam pretrunā ar veselo saprātu. Reliģijas izcelšanos skaidroja ar gara tumsību un bailēm no nezināmā, un ar citu cilvēku blēdību, šīs bailes izmantojot. Matēriju definēja kā visu, "kas kaut kādā veidā iedarbojas uz mūsu sajūtu orgāniem". Tā sastāv no nemainīgiem un nedalāmiem atomiem, kuru galvenās īpašības ir izplatība, svars, apveids un necaurlaidība. Kustību - arī matērijas atribūtu, - izprata kā vienkārši pārvietošanos telpā. Cilvēks esot dabas daļa un paķlauts tās likumiem kā jebkura cita dzīva radība. Aizstāvēdams determinismu, tajā pašā laikā Holbahs cēlonību izprata visai mehāniski: noliedza nejaušību objektīvo pastāvēšanu un definēja tās kā parādības, kuru cēloņi vienkārši nav zināmi.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 155.-156. lpp.
  • Antoloģija politikā un tiesībās (politiskās domas attīstība no senajiem laikiem līdz mūsu dienām). / sast. Falka S., Kuprišs E. - RaKa: Rīga, 2003., 1. sēj., - 276 lpp. ISBN 9984-15-470-X

  • Christianity Unveiled by Baron d'Holbach: A Controversy in Documents. / David Holohan (Transl.) - Hodgson Press, 2008
  • Max Pearson Cushing. Baron d'Holbach: a study of eighteenth-century radicalism in France. - New York, 1914
  • Alan Charles Kors. D'Holbach's Coterie: An Enlightenment in Paris. - Princeton University Press, 1976
  • Alan Charles Kors. The Atheism of D'Holbach and Naigeon. // Atheism from the Reformation to the Enlightenment. - Clarendon Press: Oxford, 1992
  • John Lough. Helvétius and d'Holbach. // Modern Language Review, Vol. 33, No. 3. (Jul., 1938)
  • Newland T. C. D'Holbach, Religion, and the 'Encyclopédie. // Modern Language Review, Vol. 69, No. 3, (Jul., 1974), pp. 523–533.
  • Virgil W. Topazio. D'Holbach's Moral Philosophy: Its Background and Development. - Institut et Musée Voltaire: Geneva, 1956
  • Everett C. Ladd. Jr. Helvétius and d'Holbach. // Journal of the History of Ideas (1962) 23(2), pp. 221-238.
  • Virgil V. Topazio. Diderot's Supposed Contribution to D'Holbach's Works. // Publications of the Modern Language Association of America, LXIX, 1, 1954, pp. 173–188.
  • John Lough. Essays on the Encyclopédie of Diderot and D'Alembert. - Oxford University Press: London, 1968

Resursi internetā par šo tēmu