Atšķirības starp "Verdzība" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (→‎Komentāri)
8. rindiņa: 8. rindiņa:
 
* patriarhālā verdzība - kad cilvēks nav brīvs savā izvēlē, taču dzīvo īpašnieka ģimenē kā melnstrādnieks;
 
* patriarhālā verdzība - kad cilvēks nav brīvs savā izvēlē, taču dzīvo īpašnieka ģimenē kā melnstrādnieks;
 
* klasiskā verdzība - kur cilvēks absolūti beztiesisks, viņu var pirkt, pārdot, nogalināt;
 
* klasiskā verdzība - kur cilvēks absolūti beztiesisks, viņu var pirkt, pārdot, nogalināt;
−
* dzimtbūšana - no zemes īpašnieka atkarīgais zemneiks, kurš pilda [[klaušas]] un daļu savas ražas bez maksas atdod zemes īpašniekam, kuru nevar pamest;
+
* dzimtbūšana - no zemes īpašnieka atkarīgais zemnieks, kurš pilda [[klaušas]] un daļu savas ražas bez maksas atdod zemes īpašniekam, kuru nevar pamest;
 
* seksuālā verdzība - cilvēks beztiesisks, un tā vienīgā funkcija ir apmierināt sava īpašnieka vai tā klientu seksuālās vēlmes<br>
 
* seksuālā verdzība - cilvēks beztiesisks, un tā vienīgā funkcija ir apmierināt sava īpašnieka vai tā klientu seksuālās vēlmes<br>
 
u.c.
 
u.c.

Versija, kas saglabāta 2008. gada 29. augusts, plkst. 08.51

Verdzība (angl., fr. servitude, vāc. Sklaverei, kr. рабство) – sociāli un juridiski beztiesisku cilvēku - vergu - atrašanās cita cilvēka īpašumā (kā kustamais īpašums), kurš tos izmanto darbā kādā tautsaimniecības nozarē vai atsevišķu darbu veikšanai.

Vergi (lat. servis, angl. slaves, vāc. Sklaven, kr. рабы) - personīgi atkarīgi cilvēki bez kādām politiskajām vai saimnieciskajām tiesībām, pielīdzināmi kustamajam īpašumam.

Komentāri

Vēsturiski pastāvējuši virkne verdzības tipu:

  • patriarhālā verdzība - kad cilvēks nav brīvs savā izvēlē, taču dzīvo īpašnieka ģimenē kā melnstrādnieks;
  • klasiskā verdzība - kur cilvēks absolūti beztiesisks, viņu var pirkt, pārdot, nogalināt;
  • dzimtbūšana - no zemes īpašnieka atkarīgais zemnieks, kurš pilda klaušas un daļu savas ražas bez maksas atdod zemes īpašniekam, kuru nevar pamest;
  • seksuālā verdzība - cilvēks beztiesisks, un tā vienīgā funkcija ir apmierināt sava īpašnieka vai tā klientu seksuālās vēlmes

u.c.

Pirmā starptautiskā konvencija, kas bija vērsta pret verdzību, tika noslēgta Tautu Savienības ietvaros 1926. gadā.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 29. lpp.
  • Fernand Braudel, Civilization and Capitalism, vol. III: The Perspective of the World (1984, originally published in French, 1979.)
  • Davis, David Brion. The Problem of Slavery in the Age of Revolution, 1770-1823 (1999)
  • Davis, David Brion. The Problem of Slavery in Western Culture (1988)
  • Finkelman, Paul. Encyclopedia of Slavery (1999)
  • Lal, K. S. Muslim Slave System in Medieval India (1994) [1] ISBN 81-85689-67-9
  • Gordon, M. Slavery in the Arab World (1989)
  • Jacqueline Dembar Greene, Slavery in Ancient Egypt and Mesopotamia, (2001), ISBN 0531165388
  • Nieboer, H. J. Slavery as an Industrial System (1910)
  • Postma, Johannes. The Atlantic Slave Trade, (2003)
  • Rodriguez, Junius P., ed., The Historical Encyclopedia of World Slavery (1997)
  • Rodriguez, Junius P., ed. Slavery in the United States: A Social, Political, and Historical Encyclopedia (2007)
  • Shell, Robert Carl-Heinz. Children Of Bondage: A Social History Of The Slave Society At The Cape Of Good Hope, 1652-1813 (1994)
  • William Linn Westermann, The Slave Systems of Greek and Roman Antiquity (1955), ISBN 0871690403

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Verdzība&oldid=1936"