Atšķirības starp "Jan Džu" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Jan Džu''' (~395.-335. g.p.m.ē.) - filosofs, [[Daoisms|daoisma]] pārstāvis. Ziņas par tā dzīvi ir minimālas, viņa idejas saglabājušās tikai fragmentāri, vēlāku autoru - Men Dzi, Džuan Dzi, Le Dzi, -pārstāstos un interpretācijā. | + | '''Jan Džu''' (ķīn. 楊朱/杨朱; piņj. ''Yáng Zhū'', ~395.-335. g.p.m.ē.) - filosofs, [[Daoisms|daoisma]] pārstāvis. Ziņas par tā dzīvi ir minimālas, viņa idejas saglabājušās tikai fragmentāri, vēlāku autoru - Men Dzi, Džuan Dzi, Le Dzi, -pārstāstos un interpretācijā. |
Savā mācībā kritiski izteicās par sava laika reliģiskajiem priekšstatiem un ticību nemirstībai. Uzskatīja, ka visi notikumi un visas parādības dabā un sabiedrībā pakļaujas dabiskās nepieciešamības principam, kuru pats dēvēja par "likteni". T.i. uzskatos dominē fatāliskā determinisma elementi. Viss esot pakļauts bojā ejai un iznīcībai. Dzīvībai kā dabiska nepieciešamība seko nāve, rašanās procesam seko bojā eja. Ētikā centrā izvirzīja personību, tās tieksmi maksimāli apmierināt savas jūtas un vēlmes. Bija opozīcijā [[Konfūciānisms|konfūciānismam]]. | Savā mācībā kritiski izteicās par sava laika reliģiskajiem priekšstatiem un ticību nemirstībai. Uzskatīja, ka visi notikumi un visas parādības dabā un sabiedrībā pakļaujas dabiskās nepieciešamības principam, kuru pats dēvēja par "likteni". T.i. uzskatos dominē fatāliskā determinisma elementi. Viss esot pakļauts bojā ejai un iznīcībai. Dzīvībai kā dabiska nepieciešamība seko nāve, rašanās procesam seko bojā eja. Ētikā centrā izvirzīja personību, tās tieksmi maksimāli apmierināt savas jūtas un vēlmes. Bija opozīcijā [[Konfūciānisms|konfūciānismam]]. | ||
| − | == Literatūra par | + | == Literatūra par šo tēmu == |
* Forke A. Yang Chu. The Epicurean in his relation to Lieh-tse the panteist. // Journal of the Peking Oriental Society. 1893, Vol. 2 | * Forke A. Yang Chu. The Epicurean in his relation to Lieh-tse the panteist. // Journal of the Peking Oriental Society. 1893, Vol. 2 | ||
* Forke A. Young Chu's Garden of Pleasure. - London, 1912 | * Forke A. Young Chu's Garden of Pleasure. - London, 1912 | ||
* Alan Fox. Guarding What Is Essential: Critiques of Material Culture in Thoreau and Yang Zhu. // Philosophy East and West - Volume 58, Number 3, July 2008, pp. 358-371 | * Alan Fox. Guarding What Is Essential: Critiques of Material Culture in Thoreau and Yang Zhu. // Philosophy East and West - Volume 58, Number 3, July 2008, pp. 358-371 | ||
| + | * Emerson Jonn J. Yang Chu's Discovery of the Body. // Philosophy East and West, Volume 46-4, October 1996, pp. 533-566 | ||
---- | ---- | ||
* Петров А.А. Ян Чжу – вольнодумец Древнего Китая. // Советское востоковедение. - Москва-Ленинград, 1940 | * Петров А.А. Ян Чжу – вольнодумец Древнего Китая. // Советское востоковедение. - Москва-Ленинград, 1940 | ||
* Ян Хин-шун, А.Д. Донобаев. Этические концепции Конфуция и Ян Чжу. // Десятая научная конференция «Общество и государство в Китае» Ч. I . - Москва, 1979. C. 195-206. | * Ян Хин-шун, А.Д. Донобаев. Этические концепции Конфуция и Ян Чжу. // Десятая научная конференция «Общество и государство в Китае» Ч. I . - Москва, 1979. C. 195-206. | ||
* Лукьянов А. Ян Чжу как философ: Между даосизмом и конфуцианством. // Проблемы Дальнего Востока. - 2001. № 2. С. 139-151. | * Лукьянов А. Ян Чжу как философ: Между даосизмом и конфуцианством. // Проблемы Дальнего Востока. - 2001. № 2. С. 139-151. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.bookrags.com/research/yang-zhu-c-440c-380-bce-eoph/ Yang Zhu(C. 440–C. 380 Bce) - Bookrags.com] | ||
[[Kategorija:J]] | [[Kategorija:J]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. augusts, plkst. 14.26
Jan Džu (ķīn. 楊朱/杨朱; piņj. Yáng Zhū, ~395.-335. g.p.m.ē.) - filosofs, daoisma pārstāvis. Ziņas par tā dzīvi ir minimālas, viņa idejas saglabājušās tikai fragmentāri, vēlāku autoru - Men Dzi, Džuan Dzi, Le Dzi, -pārstāstos un interpretācijā.
Savā mācībā kritiski izteicās par sava laika reliģiskajiem priekšstatiem un ticību nemirstībai. Uzskatīja, ka visi notikumi un visas parādības dabā un sabiedrībā pakļaujas dabiskās nepieciešamības principam, kuru pats dēvēja par "likteni". T.i. uzskatos dominē fatāliskā determinisma elementi. Viss esot pakļauts bojā ejai un iznīcībai. Dzīvībai kā dabiska nepieciešamība seko nāve, rašanās procesam seko bojā eja. Ētikā centrā izvirzīja personību, tās tieksmi maksimāli apmierināt savas jūtas un vēlmes. Bija opozīcijā konfūciānismam.
Literatūra par šo tēmu
- Forke A. Yang Chu. The Epicurean in his relation to Lieh-tse the panteist. // Journal of the Peking Oriental Society. 1893, Vol. 2
- Forke A. Young Chu's Garden of Pleasure. - London, 1912
- Alan Fox. Guarding What Is Essential: Critiques of Material Culture in Thoreau and Yang Zhu. // Philosophy East and West - Volume 58, Number 3, July 2008, pp. 358-371
- Emerson Jonn J. Yang Chu's Discovery of the Body. // Philosophy East and West, Volume 46-4, October 1996, pp. 533-566
- Петров А.А. Ян Чжу – вольнодумец Древнего Китая. // Советское востоковедение. - Москва-Ленинград, 1940
- Ян Хин-шун, А.Д. Донобаев. Этические концепции Конфуция и Ян Чжу. // Десятая научная конференция «Общество и государство в Китае» Ч. I . - Москва, 1979. C. 195-206.
- Лукьянов А. Ян Чжу как философ: Между даосизмом и конфуцианством. // Проблемы Дальнего Востока. - 2001. № 2. С. 139-151.
