Atšķirības starp "Hiksi" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. septembris, plkst. 12.46

Hiksi (hyksos, no ēģipt. heqa khaswet - "ganu valdnieki") - semītu nomadu cilšu grupa, kas XVII gs.p.m.ē. iebruka juku un bezvaras pārņemtajā Ēģiptē un pēc 20 gadus ilgušas karadarbības 1684. g.p.mē. to pilnībā pakļāva. Pārņēmuši ēģiptiešu centralizētās varas sistēmu, hiksi izveidoja XV, t.s. hiksu dinastiju, kuras galvaspilsēta atradās Nīlas deltā, Avarisā. Zināmi 6 hiksu faraonu vārdi: Šamuqenu, 'Aper-'Anati, Sakir-Har, Khiyan (1615.-1575.g.p.m.ē.), Ipepi (1575.-1532.g.p.m.ē.}, Khamudi (1532.-1522.g.p.m.ē.). Ap 1571. gadu Tēbu nomarhs padzina vietvaldi un pasludināja jaunas, XVI dinastijas izveidošanu, par mērķi izsludinot hiksu padzīšanu. Pēc 50 gadus ilgušas karadarbības hiksi tika pilnībā sakauti un atkāpās uz Sinaja pussalu. No hiksiem ēģiptieši pārņēma kaujas ratus un kompozītloku. Avarisa tika pārdēvēta par Rāmsesu.