Atšķirības starp "Kampanella Tomazo" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Tomazo Kampanella''' jeb '''Džovanni Domeniko Kampanella''' (''Tommaso Campanella'', ''Giovanni Domenico Campanella'', 1568.-1639.) - [[Dominikāņu ordenis|dominikāņu]] mūks, filosofs utopists un dzejnieks. | '''Tomazo Kampanella''' jeb '''Džovanni Domeniko Kampanella''' (''Tommaso Campanella'', ''Giovanni Domenico Campanella'', 1568.-1639.) - [[Dominikāņu ordenis|dominikāņu]] mūks, filosofs utopists un dzejnieks. | ||
| − | Dzimis 1568. gada 5. septembrī, Stilo (''Stilo'') pilsētas tuvumā Stinjano (''Stignano'') ciematā, Kalabrijas novadā (''Reggio Calabria'') Apenīnu pussalā (mūsdienu Itālija), kurpnieka ģimenē. Agri iemācījies lasīt un rakstīt, 15 gadu vecumā iestājās dominikāņu [[Klosteris|klosterī]] Plakanikā (''Placanica''), Nikastro tuvumā, pieņemot vārdu "tomazo" (Toms). Pēc klostera skolas kursa apgūšanas, lai turpinātu izglītošanos, 1583. gadā Tomazo tika nosūtīts uz klosteri Sandžordžo (''San Giorgio Morgeto''). Šeit notika atgadījums, kas iezīmēja pavērsiena punktu Kampanellas dzīvē: viņš piedalījies disputā Konsencā (''Cosenza'') ar [[Franciskāņu ordenis|franciskāņiem]], pārstāvot dominikāņus, un disputā spoži uzvarējis. Liela daļa biogrāfu šo gadījumu uzsver kā visai ietekmējušu Kampanellas attieksmi pret dzīvi un pamodinājušu personiskās ambīcijas. | + | Dzimis 1568. gada 5. septembrī, Stilo (''Stilo'') pilsētas tuvumā Stinjano (''Stignano'') ciematā, Kalabrijas novadā (''Reggio Calabria'') Apenīnu pussalā (mūsdienu Itālija), kurpnieka ģimenē. Agri iemācījies lasīt un rakstīt, 15 gadu vecumā iestājās dominikāņu [[Klosteris|klosterī]] Plakanikā (''Placanica''), Nikastro tuvumā, pieņemot vārdu "tomazo" (Toms). Pēc klostera skolas kursa apgūšanas, lai turpinātu izglītošanos, 1583. gadā Tomazo tika nosūtīts uz klosteri Sandžordžo (''San Giorgio Morgeto''), vēlāk uz Almonti (''Almonte''). Šeit notika atgadījums, kas iezīmēja pavērsiena punktu Kampanellas dzīvē: viņš piedalījies disputā Konsencā (''Cosenza'') ar [[Franciskāņu ordenis|franciskāņiem]], pārstāvot dominikāņus, un disputā spoži uzvarējis. Liela daļa biogrāfu šo gadījumu uzsver kā visai ietekmējušu Kampanellas attieksmi pret dzīvi un pamodinājušu personiskās ambīcijas. 1589. gadā viņš atstāja Almonti un devās uz Neapoli (''Napoli''), vicekaralistes galvaspilsētu, kur sarakstīja savu pirmo [[Platonisms|platonisma]] garā ieturēto darbu "Ar maņām pierādāmā filosofija". Darbs izraisīja publiskas diskusijas kā visai neviennozīmīgs un esošās zinātnes autoritātes apšaubošs. 1592. gadā pret viņu tika izvirzītas apsūdzības maģijā un [[Herēze|herēzē]], un brālim Tomazo nācās šo laiku pavadīt Romā, Enģeļu pilī (līdz 1596. gadam, kad inkvizīcijas izmeklēšanā viņu attaisnoja). Šajā laikā sarakstījis "Par kristīgo monarhiju" un "Politiskais dialogs pret luterāņiem, kalvinistiem un citiem ķeceriem". 1599. gadā iesaistījās politikā, piedaloties sacelšanās pret Madrides troni organizēšanā. Sazvēresitība tika atklāta un Kampanella Neapolē arestēts un 1602. gadā notiesāts uz mūža ieslodzījumu. Turpmākos 27 gadus viņš pavadīja ieslodzījumā, kur sarakstīja savu slaveno utopiju "Saules pilsēta" (''Civitas solis'', 1602., publicēta 1623.) par ideālu [[Teokrātija|teokrātiski]]-[[Komunisms|komunistisku]] sabiedrību, kuru pārvalda filosofi un priesteri. Cietumā Kampanella sarakstīja vairumu pārējo savu darbu: "Galileja aizstāvība", "Par lietu un maģijas sajušanu", "Uzvarētais ateisms", kā arī poēmas, sonetus un madrigālus, ko apkopoja savā "Izlase". 1626. gadā pēc īpaša [[Pāvests|pāvesta]] [[Urbans VIII, pāvests|Urbana VIII]] rīkojuma atbrīvots, bet 1629. gadā pilnībā attaisnots. Dzīvoja un darbojās Romā. 1634. gadā devās uz [[Francijas karaliste|Francijas karalisti]], kur pavadīja tlikušo dzīves daļu, esot īpašā Rišeljē [[Kardināls|kardināla]] Armāna de Plesī (''Armand Jean du Plessis, cardinal-duc de Richelieu'') aizgādībā. Miris 1639. gada 21. maijā Parīzē. |
Savos filosofiskajos uzskatos Kampanella sākotnēji visai ietekmējies no [[Telezio Bernardino]] (''Bernardino Telesio'') mācības un visai skeptiski raudzījās uz [[Sholastika|sholastiku]], uzskatot to par domu ierobežojošu. Viņa paša mācībā [[sensuālisms]] un [[deisms]] eklektiski tika savienots ar reliģiski mistiskiem priekštatiem, Kampanellam aizraujoties ar maģiju un astroloģiju (šo pēdējo apstākļu dēļ par viņu pastāvīgi izrādīja interesi [[svētā inkvizīcija]]). Centās rast kristietības zinātniskus pierādījumus, pamatojoties un jutekļu uztveri un prāta spēju sevi izzināt. Visumu uzskatīja par esības un neesības sajaukumu, kur izmaiņas rodas, mijiedarbojoties pretēji orientētajiem mīlestības un naida principiem. Visiem objektiem šai pasaulē, viņaprāt, ir dvēsele un sajūtas, tikai katram savā līmenī - viss tiecas uz pašsaglabāšanos, taču saprātīgas būtnes spēj to sasniegt vienīgi savienojoties ar Dievu. Savu sociālo ideālu izklāstīja traktātos "Saules pilsēta" un "Mesijas monarhija". Aprakstīja uz [[eigēnika]]s pamatiem veidotu ideālo sabiedrību, kurai jāpārņem visu zināmo pasauli. Pamatoja ar veselo saprātu un dabas likumiem, īpašu uzsvaru liekot uz dabaszinātnēm un tehnikas attīstību. Indivīdami, pēc viņa domām, pilnībā jāpakļauj savu eksistenci sabiedrības/valsts vajadzībām. Tiesiskā un mantiskā ziņā visiem cilvēkiem ir jābūt līdzvērtīgiem, mantai (kustamajam un nekustamajam īpašumam, t.sk. sievām) jābūt kopīgai, jo visa ļaunuma pirmavots ir egoisms un alkatība. | Savos filosofiskajos uzskatos Kampanella sākotnēji visai ietekmējies no [[Telezio Bernardino]] (''Bernardino Telesio'') mācības un visai skeptiski raudzījās uz [[Sholastika|sholastiku]], uzskatot to par domu ierobežojošu. Viņa paša mācībā [[sensuālisms]] un [[deisms]] eklektiski tika savienots ar reliģiski mistiskiem priekštatiem, Kampanellam aizraujoties ar maģiju un astroloģiju (šo pēdējo apstākļu dēļ par viņu pastāvīgi izrādīja interesi [[svētā inkvizīcija]]). Centās rast kristietības zinātniskus pierādījumus, pamatojoties un jutekļu uztveri un prāta spēju sevi izzināt. Visumu uzskatīja par esības un neesības sajaukumu, kur izmaiņas rodas, mijiedarbojoties pretēji orientētajiem mīlestības un naida principiem. Visiem objektiem šai pasaulē, viņaprāt, ir dvēsele un sajūtas, tikai katram savā līmenī - viss tiecas uz pašsaglabāšanos, taču saprātīgas būtnes spēj to sasniegt vienīgi savienojoties ar Dievu. Savu sociālo ideālu izklāstīja traktātos "Saules pilsēta" un "Mesijas monarhija". Aprakstīja uz [[eigēnika]]s pamatiem veidotu ideālo sabiedrību, kurai jāpārņem visu zināmo pasauli. Pamatoja ar veselo saprātu un dabas likumiem, īpašu uzsvaru liekot uz dabaszinātnēm un tehnikas attīstību. Indivīdami, pēc viņa domām, pilnībā jāpakļauj savu eksistenci sabiedrības/valsts vajadzībām. Tiesiskā un mantiskā ziņā visiem cilvēkiem ir jābūt līdzvērtīgiem, mantai (kustamajam un nekustamajam īpašumam, t.sk. sievām) jābūt kopīgai, jo visa ļaunuma pirmavots ir egoisms un alkatība. | ||
| 13. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
* De Monarchia Messiae (1605.) | * De Monarchia Messiae (1605.) | ||
* Prodromus philosophiae instaurandae (1617.) | * Prodromus philosophiae instaurandae (1617.) | ||
| − | * De sensu rerum et magia (1620.) | + | * De sensu rerum et magia (1590., publicēta 1620.) |
* Apologia pro Galileo (1622.) | * Apologia pro Galileo (1622.) | ||
* Scelta (1622.) | * Scelta (1622.) | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 14. septembris, plkst. 12.34
Tomazo Kampanella jeb Džovanni Domeniko Kampanella (Tommaso Campanella, Giovanni Domenico Campanella, 1568.-1639.) - dominikāņu mūks, filosofs utopists un dzejnieks.
Dzimis 1568. gada 5. septembrī, Stilo (Stilo) pilsētas tuvumā Stinjano (Stignano) ciematā, Kalabrijas novadā (Reggio Calabria) Apenīnu pussalā (mūsdienu Itālija), kurpnieka ģimenē. Agri iemācījies lasīt un rakstīt, 15 gadu vecumā iestājās dominikāņu klosterī Plakanikā (Placanica), Nikastro tuvumā, pieņemot vārdu "tomazo" (Toms). Pēc klostera skolas kursa apgūšanas, lai turpinātu izglītošanos, 1583. gadā Tomazo tika nosūtīts uz klosteri Sandžordžo (San Giorgio Morgeto), vēlāk uz Almonti (Almonte). Šeit notika atgadījums, kas iezīmēja pavērsiena punktu Kampanellas dzīvē: viņš piedalījies disputā Konsencā (Cosenza) ar franciskāņiem, pārstāvot dominikāņus, un disputā spoži uzvarējis. Liela daļa biogrāfu šo gadījumu uzsver kā visai ietekmējušu Kampanellas attieksmi pret dzīvi un pamodinājušu personiskās ambīcijas. 1589. gadā viņš atstāja Almonti un devās uz Neapoli (Napoli), vicekaralistes galvaspilsētu, kur sarakstīja savu pirmo platonisma garā ieturēto darbu "Ar maņām pierādāmā filosofija". Darbs izraisīja publiskas diskusijas kā visai neviennozīmīgs un esošās zinātnes autoritātes apšaubošs. 1592. gadā pret viņu tika izvirzītas apsūdzības maģijā un herēzē, un brālim Tomazo nācās šo laiku pavadīt Romā, Enģeļu pilī (līdz 1596. gadam, kad inkvizīcijas izmeklēšanā viņu attaisnoja). Šajā laikā sarakstījis "Par kristīgo monarhiju" un "Politiskais dialogs pret luterāņiem, kalvinistiem un citiem ķeceriem". 1599. gadā iesaistījās politikā, piedaloties sacelšanās pret Madrides troni organizēšanā. Sazvēresitība tika atklāta un Kampanella Neapolē arestēts un 1602. gadā notiesāts uz mūža ieslodzījumu. Turpmākos 27 gadus viņš pavadīja ieslodzījumā, kur sarakstīja savu slaveno utopiju "Saules pilsēta" (Civitas solis, 1602., publicēta 1623.) par ideālu teokrātiski-komunistisku sabiedrību, kuru pārvalda filosofi un priesteri. Cietumā Kampanella sarakstīja vairumu pārējo savu darbu: "Galileja aizstāvība", "Par lietu un maģijas sajušanu", "Uzvarētais ateisms", kā arī poēmas, sonetus un madrigālus, ko apkopoja savā "Izlase". 1626. gadā pēc īpaša pāvesta Urbana VIII rīkojuma atbrīvots, bet 1629. gadā pilnībā attaisnots. Dzīvoja un darbojās Romā. 1634. gadā devās uz Francijas karalisti, kur pavadīja tlikušo dzīves daļu, esot īpašā Rišeljē kardināla Armāna de Plesī (Armand Jean du Plessis, cardinal-duc de Richelieu) aizgādībā. Miris 1639. gada 21. maijā Parīzē.
Savos filosofiskajos uzskatos Kampanella sākotnēji visai ietekmējies no Telezio Bernardino (Bernardino Telesio) mācības un visai skeptiski raudzījās uz sholastiku, uzskatot to par domu ierobežojošu. Viņa paša mācībā sensuālisms un deisms eklektiski tika savienots ar reliģiski mistiskiem priekštatiem, Kampanellam aizraujoties ar maģiju un astroloģiju (šo pēdējo apstākļu dēļ par viņu pastāvīgi izrādīja interesi svētā inkvizīcija). Centās rast kristietības zinātniskus pierādījumus, pamatojoties un jutekļu uztveri un prāta spēju sevi izzināt. Visumu uzskatīja par esības un neesības sajaukumu, kur izmaiņas rodas, mijiedarbojoties pretēji orientētajiem mīlestības un naida principiem. Visiem objektiem šai pasaulē, viņaprāt, ir dvēsele un sajūtas, tikai katram savā līmenī - viss tiecas uz pašsaglabāšanos, taču saprātīgas būtnes spēj to sasniegt vienīgi savienojoties ar Dievu. Savu sociālo ideālu izklāstīja traktātos "Saules pilsēta" un "Mesijas monarhija". Aprakstīja uz eigēnikas pamatiem veidotu ideālo sabiedrību, kurai jāpārņem visu zināmo pasauli. Pamatoja ar veselo saprātu un dabas likumiem, īpašu uzsvaru liekot uz dabaszinātnēm un tehnikas attīstību. Indivīdami, pēc viņa domām, pilnībā jāpakļauj savu eksistenci sabiedrības/valsts vajadzībām. Tiesiskā un mantiskā ziņā visiem cilvēkiem ir jābūt līdzvērtīgiem, mantai (kustamajam un nekustamajam īpašumam, t.sk. sievām) jābūt kopīgai, jo visa ļaunuma pirmavots ir egoisms un alkatība.
Zināmākie darbi:
- Philosophia sensibus demonstrata (1591.)
- De monarchia Christianorum (1593.)
- Dialogo politico contra Luterani, Calvinisti e altri eretici (1595.)
- Civitas solis (1602.)
- De Monarchia Messiae (1605.)
- Prodromus philosophiae instaurandae (1617.)
- De sensu rerum et magia (1590., publicēta 1620.)
- Apologia pro Galileo (1622.)
- Scelta (1622.)
- Atheismus triumphatus (1631.)
- Questiones sull' optima republica
- Philosophia realis
- Metaphysica (1638.)
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 190. lpp.
- Kampanella Tomazo. Saules pilsēta. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008., 87 lpp.
- Ruth Hagengruber. Tommaso Campanella. Eine Philosophie der Ähnlichkeit. - Sankt Augustin, 1994, ISBN 3-88345-333-1
- Michael W. Mönnich. Tommaso Campanella. Sein Beitrag zur Medizin und Pharmazie in der Renaissance. - Stuttgart 1990, ISBN 3-8047-1090-5
- Gisela Bock. Thomas Campanella. Politisches Interesse und philosophische Spekulation. - Tübingen, 1974, ISBN 978-3-484-80069-4
- Асмус В.Ф. Томмазо Кампанелла. // Под знаменем марксизма. 1939, № 7
- Штекли А.Э. Кампанелла. - Москва, 1959
- Штекли А.Э. Город Солнца: утопия и наука. - Москва, 1978
- Рутенбург В.И. Кампанелла. - Ленинград, 1956
- Горфункель А.Х. Томмазо Кампанелла. - Мысль: Москва, 1969, 249 с.
- Горфункель А.Х. Гуманизм и натурфилософия итальянского Возрождения. - Мысль: Москва, 1977
- Львов С.Л. Гражданин Города Солнца: Повесть о Томмазо Кампанелле. - Политиздат: Москва, 1981, 439 с.
- Панченко Д.В. Кампанелла и Ямбул. Опыт текстологического анализа. // Вспомогательные исторические дисциплины. Т.13 - Ленинград, 1982
- Панченко Д.В. Ямбул и Кампанелла (О некоторых механизмах утопического творчества). // Античное наследие в культуре Возрождения. - Москва, 1984, С. 98-110
Resursi internetā par šo tēmu
- Tommaso Campanella - Stanford Encyclopedia of Philosophy
- Works by Tommaso Campanella at Project Gutenberg
- Literatur von und über Tommaso Campanella im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
- Tommaso Campanella. - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon
- Werke von Tommaso Campanella bei Zeno.org
- Викштрем С. Томмазо Кампанелла. // Лимонка. № 57
- Кампанелла T. Город Солнца.
- Штекли А.Э. Кошмары Города Солнца: тирания общности или всевластие науки? // Культура Возрождения и власть. - Наука: Москва, 1999, с. 84-94
- Чекалов К.А. Трансформация ренессансного архитектурного мышления в XVII веке: «Город Солнца» Кампанеллы и «Адонис» Марино
