Atšķirības starp "Altāris" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Altāris''' (lat. ''alta ara'' - "augstais upura galds") - reliģiska kulta upurēšanas un pielūgšanas centrālais arhitektoniskais objekts, uz kura novietots svētais upuris, ''Svētie Raksti'', relikvija u.tml. | '''Altāris''' (lat. ''alta ara'' - "augstais upura galds") - reliģiska kulta upurēšanas un pielūgšanas centrālais arhitektoniskais objekts, uz kura novietots svētais upuris, ''Svētie Raksti'', relikvija u.tml. | ||
| − | * [[Kristietība|Kristietībā]] - pirmajos gadsimtos to veidoja horizontāla plāksne (''mensa''), kas novietota uz paaugstinātas pamatnes (''stipes''). Galvenā dievnama daļa, augstāka par pārējām divām daļām, novietota austrumu pusē. Paredzēts vienīgi svētkalpotāju sakramentālām darbībām un simbolizē neredzamo, garīgo pasauli. Dažos dievnamos bez viena, galvenā, ir vēl arī vairāki citi altāri, bet visu altāru iekārtojums ir vienāds. Nepieciešamie altāra piederumi ir divi galdi: [[dievgalds]] (tronis) un upura galds. Ap XII gs. aiz vai uz galda tika novietots dekoratīvs paaugstinājums - | + | * [[Kristietība|Kristietībā]] - pirmajos gadsimtos to veidoja horizontāla plāksne (''mensa''), kas novietota uz paaugstinātas pamatnes (''stipes''). Galvenā dievnama daļa, augstāka par pārējām divām daļām, novietota austrumu pusē. Paredzēts vienīgi svētkalpotāju sakramentālām darbībām un simbolizē neredzamo, garīgo pasauli. Dažos dievnamos bez viena, galvenā, ir vēl arī vairāki citi altāri, bet visu altāru iekārtojums ir vienāds. Nepieciešamie altāra piederumi ir divi galdi: [[dievgalds]] (tronis) un upura galds. Ap XII gs. aiz vai uz galda tika novietots dekoratīvs paaugstinājums - [[retabls]]. Tālākā arhitektūras attīstība ietekmēja altāru skaita pieaugumu un sazarotas tipoloģijas izveidošanos, piemēram, sarkofāga, ciborija, virotņu, baldahīna, tabernākula altāri u.c. |
** Pareizticīgo Baznīcā - [[Bīskaps|bīskapa]] svētīts svētais ''antimi(e)ns'' jeb altāris ar svēto relikviju daļiņām (tikai pie šiem noteikumiem var tikt svinēts euharistiskais dievkalpojums). | ** Pareizticīgo Baznīcā - [[Bīskaps|bīskapa]] svētīts svētais ''antimi(e)ns'' jeb altāris ar svēto relikviju daļiņām (tikai pie šiem noteikumiem var tikt svinēts euharistiskais dievkalpojums). | ||
[[Kategorija:Arhitektūra]] | [[Kategorija:Arhitektūra]] | ||
[[Kategorija:Reliģija]] | [[Kategorija:Reliģija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 17. septembris, plkst. 10.20
Altāris (lat. alta ara - "augstais upura galds") - reliģiska kulta upurēšanas un pielūgšanas centrālais arhitektoniskais objekts, uz kura novietots svētais upuris, Svētie Raksti, relikvija u.tml.
- Kristietībā - pirmajos gadsimtos to veidoja horizontāla plāksne (mensa), kas novietota uz paaugstinātas pamatnes (stipes). Galvenā dievnama daļa, augstāka par pārējām divām daļām, novietota austrumu pusē. Paredzēts vienīgi svētkalpotāju sakramentālām darbībām un simbolizē neredzamo, garīgo pasauli. Dažos dievnamos bez viena, galvenā, ir vēl arī vairāki citi altāri, bet visu altāru iekārtojums ir vienāds. Nepieciešamie altāra piederumi ir divi galdi: dievgalds (tronis) un upura galds. Ap XII gs. aiz vai uz galda tika novietots dekoratīvs paaugstinājums - retabls. Tālākā arhitektūras attīstība ietekmēja altāru skaita pieaugumu un sazarotas tipoloģijas izveidošanos, piemēram, sarkofāga, ciborija, virotņu, baldahīna, tabernākula altāri u.c.
- Pareizticīgo Baznīcā - bīskapa svētīts svētais antimi(e)ns jeb altāris ar svēto relikviju daļiņām (tikai pie šiem noteikumiem var tikt svinēts euharistiskais dievkalpojums).
