Atšķirības starp "Karnaps Rūdolfs" versijām
m |
m |
||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 194.-195. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 194.-195. lpp. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.utm.edu/research/iep/c/carnap.htm Rudolf Carnap (1891-1970) - Internet Encyclopedia of Philosophy] | ||
| + | * [http://www.carnap.org/ A page of information about Rudolf Carnap] | ||
| + | * [http://www.rbjones.com/rbjpub/philos/history/rcp000.htm The Philosophy of Rudolf Carnap] | ||
[[Kategorija:K]] | [[Kategorija:K]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. septembris, plkst. 09.36
Rūdolfs Karnaps (Rudolf Carnap, 1891.-1970.) - filosofs, loģiķis, viens no neopozitīvisma redzamākajiem pārstāvjiem.
Dzimis 1891. gada 18. maijā Ronsdorfā (mūsdienās Vupertāles daļa), Vācu impērijā. No 1910. līdz 1914. gadam studēja fiziku Jēnas universitātē. I Pasaules kara laikā trīs gadus dienēja impērijas armijā. Pēc kara studēja fiziku Berlīnes universitātē, vēlāk - Freiburgas universitātē. 1923. gadā Karnaps iepazinās ar Hansu Reihenbahu, kurš savukārt iepazīstināja ar Vīnes universitātes profesoru Moricu Šliku - Vīnes pulciņa dibinātāju. 1926. gadā Karnaps piekrita Šlika uzaicinājumam strādāt Vīnes universitātē. Bija aktīvs Vīnes pulciņa dalībnieks. No 1931. gadā pasniedza Vācu universitātē Prāgā. Kopš 1936. gada dzīvoja ASV (1941. gadā ieguva pilsonību). No 1935. līdz 1952. gadam - filozofijas pasniedzējs Čikāgas universitātē, vēlāk filosofijas profesors Kalifornijas universitātē Losandželosā. Miris 1970. gada 14. oktobrī Santamonikā (Kalifornijā), ASV.
Neatzina, ka filosofija būtu pasaules uzskats, un reducēja to uz zinātnes "valodas loģisko analīzi", kas pamatota ar matemātiskās logikas aparātu. Gnozeoloģiskie pamati šai analīzei viņa mācībā ir ideālistiskā empīrisma savienojums ar konvencionālismu loģikas un matemātikas izpratnē. Karnupa darbos neopozitīvisma filosofiskā koncepcija savijas ar pētījumiem par loģikas teoriju un zinātnes loģiski metodoloģisko analīzi. Viņa uzskatos par loģiskā dabu izdalāmi 2 attīstības posmi: 1) sintaktiskais, kad Karnups aplūkoja zinātnes loģiku kā zinātnes valodas loģisko sintaksi, un 2) semantiskais, kad viņš izvirza par pētīšanas priekšmetu ne tikai zinātnes "valodas" formālo, bet arī semantisko pusi. Te Karnups mēģināja, pamatojoties uz loģiskās semantikas sākotnējiem jēdzieniem, izveidot vienotu formālās loģikas sistēmu. Zināmākie darbi ir "Valodas loģiskā sintakse" (1934.), "Pētījumi par semantiku" (1942.-1947.), "Nozīme un nepieciešamība" (1947.), "Ievads simboliskajā loģikā" (1954.).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 194.-195. lpp.
