Atšķirības starp "Novgorodas zeme" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Novgorodas feodālā republika''' (kr. ''Новгородская феодальная республика'') - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums '''Novgorodas pilsētvalstij'''. | + | '''Novgorodas feodālā republika''' (kr. ''Новгородская феодальная республика'') - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums '''Novgorodas pilsētvalstij'''. Izveidojās, sairstot [[Kijevas lielkņaziste]]s centrālajai varai, tai sašķeļoties [[Dalienu kņazistes|dalienu kņazistēs]], 1136. gadā. XV gs. šīs [[pilsētvalsts]] kontrolē bija teritorija no Baltijas jūras rietumos līdz Ziemeļurāliem austrumos un no Barenca jūras ziemeļos līdz Volgas augštecei dienvidos. Augstākā varas institūcija bija tautas sapulce - [[veče]], bet izpildvara piederēja [[Bajāru padome]]i. 1748. gadā Novgorodu iekaroja un tās teritoriju anektēja [[Maskavas cariste]]. |
=== Atsauces un paskaidrojumi === | === Atsauces un paskaidrojumi === | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 1. novembris, plkst. 14.33
Novgorodas feodālā republika (kr. Новгородская феодальная республика) - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums Novgorodas pilsētvalstij. Izveidojās, sairstot Kijevas lielkņazistes centrālajai varai, tai sašķeļoties dalienu kņazistēs, 1136. gadā. XV gs. šīs pilsētvalsts kontrolē bija teritorija no Baltijas jūras rietumos līdz Ziemeļurāliem austrumos un no Barenca jūras ziemeļos līdz Volgas augštecei dienvidos. Augstākā varas institūcija bija tautas sapulce - veče, bet izpildvara piederēja Bajāru padomei. 1748. gadā Novgorodu iekaroja un tās teritoriju anektēja Maskavas cariste.
Atsauces un paskaidrojumi
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57. lpp.
